Mežā atbraucis autoveikals. Visi zvēri stāv rindā. Te pēkšņi atskrien
ezītis un saka: "Nu lūdzu palaidiet mani pa priekšu, man tikai krējumiņš
jānopērk!" Zvēriņi parausta plecus - lai jau iet. Ezītis nopērk krējumu,
paiet nostāk un ar visu spēku triec burciņu pret celmu, tā ka krējums
pašķīst uz visām pusēm. Pārējie neizpratnē: "Kāpēc tā darīji?"
Ezītis parausta plecus un nosaka: "Tādi jau mēs esam - tie mazie meža
dīvainīši!"
Sabrukusi māja. Inspekcija atnākusi noskaidrot, kur vaina. Pienāk pie ķieģeļiem – Aha! Jūs pie tā esat vainīgi!
Ķieģeļi sit sev pie krūtīm: - Jūs ko! Paskatieties, cik mēs esam stipri!!! Mēs tur neesam vainīgi!
Pieiet inspekcija pie smiltīm: - Aha! Tātad jūs esat pie visa vainīgas!!! Dēļ jums sabruka māja!
- Nekā! Ar mums viss bija kārtībā!
Inspekcija paskatās – patiešām – smiltis tieši, kā vajag. Pieiet inspekcija pie cementa:
- Tātad tu esi pie visa vainīgs!
Cements sašutumā: - Da jūs ko! Da ko es! Manis vispār tur nebija!