Vakardienas Asorti ar tekstu šodienai (11.02.2019.)
Sveicināti spocēni otrdienā. Paskaties te spokos un tad jau katrs savās ''dzeliņās". Veiksmes lai tevi pavada. 
*****************
Tikai tad, kad kādreiz patmīla kļūs lielāka, gudrāka, izsmalcinātāka, pasaule izskatīsies pašaizliedzīgāka.
( Nīcše )
- Nopirku grāmatu "INDES", vienkārši tāpat - intereses pēc palasīt! Vīrs jau trešo dienu māju kārto, vakariņas taisa, traukus mazgā un galvenais, pilnīgi visam piekrīt.
Iet divas skaistules pa ceļu, pēkšņi, viņu priekša izlec varde:
- Nobučo mani, kļūšu par princi!
Viena no skaistulēm pieliecas, paceļ to vardi, aplūko kārtīgi un ... iebāž kabatā.
- Tu, ko? - otra nesaprašana.
- Neko! Priņču un bagātnieku pilns malu malās! Bet runājoša varde, iespējams, vienīgā ...!
- Vai tu jau ilgi kopš esi precējies?
- Divus gadus.
- Vai ar gaišmataino Ievu?
- Nē, ar manu bijušo sekretāri.
- Ak, ar to, kura rakstīja simts vārdus minūtē?
- Ar to pašu.
- Vai tad viņa vēl arī tagad tikpat ātri raksta?
- Nē, tagad viņa runā simts vārdus minūtē.
Iesācējs lec ar izpletni. Lido un jūsmo:
-Va vells, kāds kaifs! Debesis zilākas, lejā zālīte zaļāka, bet cilvēki... bet cilvēki tādi maziņi kā skudriņas.
Iesācēja domas pārtrauc instruktora balss:
-Taču rauj to riņķi, idiņ! Tās arī ir skudras!!!
Skolas priekšā uz soliņa sēž pavisam saskumis puisēns. Garām iet skolotājs un jautā:
- Kas noticis?
- Apsēdieties, skolotāj, es visu izstāstīšu!
Skolotājs apsēžas viņam blakus uz soliņa, un puisēns saka:
- Redziet, es pārāk vēlu secināju, ka šis soliņš ir svaigi krāsots.
Nesagatavojies students eksāmenā “lej ūdeni”. Profesoru šāda rīcība nenormāli sanikno.
Pēkšņi atveras durvis un ienāk sekretāre:
- Jums kaut ko atnest?
Profesors kliedz:
- Sienu ēzelim!
Students piebilst:
- Bet man, lūdzu, tēju!
Mazais Pēterītis pēc pirmās skolas dienas nav atnācis mājās. Mamma nākamajā dienā prasa:
- Kur tu vakar biji?
- Pie drauga ciemos biju aizgājis. Visu nakti šahu spēlējām.
- Nu, un kurš kuru?
- Neviens nevienu! Es taču saku - šahu spēlējām!
Divi alpīnisti, sakopojot pēdējos spēkus, uzrāpjas līdz kārtējai virsotnei. Abi apsēžas atpūsties. Viens jautā otram:
- Kā tev beidzās tā dzīvokļu maiņa?
- Es atteicos.
- Kāpēc tā, dzīvoklis tik labā rajonā bija!
- Vai es kāds stulbenis? Dzīvot piektajā stāvā mājā, kurā pat nav lifta?!
Zinātniskā ekspedīcija jau mēnesi dreifē Arktikas ūdeņos. Kuģa komanda lēnām sāk nodzerties. Kapteinis uz klāja sasauc visus polārpētniekus.
- Tātad sakarā ar to, ka esat sākuši pārmērīgi dzert, pavēlu visu šņabi izmest pār bortu!
Iestājas kapa klusums. Pēc brīža no aizmugurējām rindām atskan balss:
- Gan jau kapteinis zina, ko runā. Tā nemaz nav slikta doma...
Komanda sašutusi:
- Bet jums, ūdenslīdējiem, neviens vārdu nav devis!
Tēti, kad saka, ka "galu galā viss būs labi" – ko tas nozīmē?
- Kā lai tev pastāsta, dēliņ? Mēs visi esam mirstīgi... Arī tu kādreiz mirsi. Tevi ieliks zārkā, uz rokām iznesīs pagalmā, ar katafalku aizvedīs līdz kapam... Tad zārku apsies ar virvēm un lēni sāks nolaist kapā. Kāds no kapračiem komandēs: "Šito malu augstāk, vēl nedaudz, pavelc uz savu pusi, drusku atlaid... Tā, tagad viss kārtībā"."
