Vakardienas Asorti ar tekstu šodienai (09.09.2019)
Labdien šai dieniņā. Iesim pa darīšanām labā noskaņojumā - veiksmīgu dienu. 
**************
Neviens neizteic savu dziļāko ziņu, un tās, kas mūs attur, nav bailes, jo arī uz nāves gultas, kad vairs nau jābaidās, mēs nerunājam. Ne savam tuvākam, ne mīļākam mēs to nesakām. Vientuļi mēs nākam pasaulē, vientuļi mēs aizejam.
(Rainis)
*********** 
***********
Par jauno māju
Kāds vīrs uzaicina savu draugu apskatīt jauno māju. Draugs saka:" Skaista māja! kas tev to cēla?"
Vīrs atbild:
- Pideri uzcēla!
Draugs brīnās:
- Kas, kas?
Vīrs atbild:
- Nu nolīgu strādniekus pamatu betonēšanai, tie izraka pamatus, iebetonēja un aizbrauca. Tad nolīgu mūrniekus sienu mūrēšanai, tie atbrauca paskatījās un prasa: - Kādi pideri tev tos pamatus betonējuši!? - Uzmūrēja sienas un aizbrauca. Tad nolīgu apdares meistarus, tie atbrauca paskatījās un prasa:- Kādi pideri Tev tās sienas mūrējuši?- Nu un tā visi pārējie. Tā nu sanāk, ka vieni pideri man māju cēluši.
Tēti, – jautā Juris, – kāpēc tev nav mašīnas?
– Nav naudas mašīnai. Ja tu neslinkosi un labi mācīsies, kļūsi pats par labu speciālistu un nopirksi sev mašīnu.
– Tēti, bet kāpēc tu slinkoji un nemācījies?
*****
Meklēju meiteni ar dzīvokli ļoti nopietnām attiecībām. Mašīna man jau ir no iepriekšējās laulības.
–Tēti, – jautā Juris, – kāpēc tev nav mašīnas?
– Nav naudas mašīnai. Ja tu neslinkosi un labi mācīsies, kļūsi pats par labu speciālistu un nopirksi sev mašīnu.
– Tēti, bet kāpēc tu slinkoji un nemācījies?
*****
Meklēju meiteni ar dzīvokli ļoti nopietnām attiecībām. Mašīna man jau ir no iepriekšējās laulības.
*****
Blondīne jautā draudzenei:
– Vai tu zini, ka ziemeļus var noteikt, skatoties, no kuras puses aug sūna?
– Nu, jā!
– Tad kādēļ pirkt mašīnai dārgu navigācijas sistēmu, ja var vienkārši iestādīt sūnu?
*****
Nekas tā nepaaugstina autovadīšanas prasmi kā aizmugurē braucošā Ceļu policijas mašīna.
Jaunā māmiņa sajūsmināta stāsta draudzenei:
– Mēs šodien mācījām mūsu mazulītim staigāt!
– Kādēļ? Vai tad jums nav mašīnas?
*****
Stabi sit mašīnām tikai aizsargājoties.
*****
– Kāpēc tev nav mašīnas, tu taču vari atļauties?
– Kā sāku domāt, ka derētu mašīna, galvā sāk skanēt sievas balss!
– Ko tad viņa teiktu?
– «Seko ceļam! Lēnāk! Ātrāk! Šeit! Nē, tur! Neiebrauc kokā! Uzmanību, traktors! Pārslēdz taču ātrumu! Ak Dievs, kad tu beidzot iemācīsies vadīt mašīnu!» Un tā visu mūžu.
Ziniet, kāpēc tik daudz cilvēku brauc ar dārgām mašīnām? Sabiedriskajā transportā nevar braukt uz kredīta.
*****
Cilvēka labākais draugs tomēr ir suns. Neticiet? Pamēģiniet ieslēgt mašīnas bagāžniekā sievu un suni. Pēc stundas atveriet. Kurš par jums priecāsies?
It kā beidzot viss nokārtojies: labs darbs, mašīnu un dzīvokli nopirku, nauda mīļākajai arī paliek, bet te – bac! – un astoņdesmit gadu!
*****
Cik labi ap sirdi, ja bērni laimīgi! Un vienalga, cik tas maksā. Šodien atļāvu bērniem uzkāpt uz Bentley jumta un palēkāt pa to. Bērni jautri lēkāja un smējās. Es par viņiem papriecājos un aizgāju. Mašīna jau nebija mana. Un bērni, starp citu, arī nebija mani.
–Tēti, – jautā Juris, – kāpēc tev nav mašīnas?
– Nav naudas mašīnai. Ja tu neslinkosi un labi mācīsies, kļūsi pats par labu speciālistu un nopirksi sev mašīnu.
– Tēti, bet kāpēc tu slinkoji un nemācījies?
*****
Meklēju meiteni ar dzīvokli ļoti nopietnām attiecībām. Mašīna man jau ir no iepriekšējās laulības.
*****
Blondīne jautā draudzenei:
– Vai tu zini, ka ziemeļus var noteikt, skatoties, no kuras puses aug sūna?
– Nu, jā!
– Tad kādēļ pirkt mašīnai dārgu navigācijas sistēmu, ja var vienkārši iestādīt sūnu?
*****
Nekas tā nepaaugstina autovadīšanas prasmi kā aizmugurē braucošā Ceļu policijas mašīna.
*****
Jaunā māmiņa sajūsmināta stāsta draudzenei:
– Mēs šodien mācījām mūsu mazulītim staigāt!
– Kādēļ? Vai tad jums nav mašīnas?
*****
Stabi sit mašīnām tikai aizsargājoties.
*****
– Kāpēc tev nav mašīnas, tu taču vari atļauties?
– Kā sāku domāt, ka derētu mašīna, galvā sāk skanēt sievas balss!
– Ko tad viņa teiktu?
– «Seko ceļam! Lēnāk! Ātrāk! Šeit! Nē, tur! Neiebrauc kokā! Uzmanību, traktors! Pārslēdz taču ātrumu! Ak Dievs, kad tu beidzot iemācīsies vadīt mašīnu!» Un tā visu mūžu…
*****
Lai iemācītos labi lamāties, vispirms jākļūst par autovadītāju.
*****
Ceļu policists aptur mašīnu. Pie stūres jauna dāma.
– Meitenīt, vai tad jūs neredzat zīmes? Šeit var braukt tikai vienā virzienā!
– Bet vai tad es braucu uzreiz divos?
*****
Ziniet, kāpēc tik daudz cilvēku brauc ar dārgām mašīnām? Sabiedriskajā transportā nevar braukt uz kredīta.
*****
Cilvēka labākais draugs tomēr ir suns. Neticiet? Pamēģiniet ieslēgt mašīnas bagāžniekā sievu un suni. Pēc stundas atveriet. Kurš par jums priecāsies?
*****
It kā beidzot viss nokārtojies: labs darbs, mašīnu un dzīvokli nopirku, nauda mīļākajai arī paliek, bet te – bac! – un astoņdesmit gadu!
*****
Cik labi ap sirdi, ja bērni laimīgi! Un vienalga, cik tas maksā. Šodien atļāvu bērniem uzkāpt uz Bentley jumta un palēkāt pa to. Bērni jautri lēkāja un smējās. Es par viņiem papriecājos un aizgāju. Mašīna jau nebija mana. Un bērni, starp citu, arī nebija mani.
*****
Draugs jautā:
– Kā tu vienmēr atceries, kad tavai sievai dzimšanas diena?
– To datumu es nevaru aizmirst! Man tajā dienā mašīnas apdrošināšana beidzas, es parasti pērku uz gadu.
*****
Kaut kur izlasījusi, ka vairākums vīriešu dzird tikai pirmo un pēdējo sievietes sacīto frāzi, sieva pie pusdienu galda teica vīram:
– Šodien braucu iepirkties… mašīnu sadauzīju pilnīgās lupatās… Garšīga zupa, vai ne?
Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus
– viena buntīte maksā vienu eiro.
To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro,
bet lociņus nepaņem.
Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas tas pats.
Ceturtajā dienā jauneklis atkal
pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom.
Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.
– Jūs droši vien vēlaties zināt,
kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?
– Nē, – atcērt večiņa.
– Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi eiro!
Kad es pensionējos, mana sieva uzstāja, lai es nedirnētu mājās pie televizora, bet pavadītu viņu, iepērkoties lielveikalā. Patiesībā mani garlaiko iepirkšanās,kā jau lielāko daļu vīriešu.
Vakar man sieva no lielveikala saņēma oficiālu vēstuli.
“Cien. Zariņas k-dze! Pēdējo sešu mēnešu laikā Jūsu vīrs mūsu lielveikalam ir sagādājis diezgan daudz rūpju. Mēs vairs nespējam paciest šādu uzvedību un esam spiesti aizliegt Jums un Jūsu vīram apmeklēt mūsu lielveikalu.Mūsu pretenzijas ir uzskaitītas zemāk un ir fiksētas lielveikala novērošanas kamerās.
15.jūnijs: paņēma no tirdzniecības stenda 24 prezervatīvu iepakojumus un paslepus salika tos citu pircēju iepirkumu grozos.
2.jūlijs: mājsaimniecības preču nodaļā uzregulēja visus modinātājpulksteņus,lai tie zvanītu ar 5 minūšu intervālu.
4.augusts: devās uz kredītu noformēšanas daļu,lai nopirktu uz nomaksu 200 gramus siera.
14.augusts: pārvietoja brīdinājuma zīmi Uzmanību,mitra grīda” uz HiFi audio nodaļu, kurā ir ieklāts paklājs.
15.augusts: tūrisma preču nodaļā uzbūvēja telti un pircēju bērniem stāstīja,ka ielūgs viņus ciemos,ja katrs no gultas piederumu nodaļas paņems savu segu un spilvenu.Tam paklausīja 23 bērni.
23.augusts: kad veikala darbinieks pajautāja Jūsu vīram,vai viņam var kā palīdzēt,viņš skaļā balsī sāka raudāt un kliegt: “Kapēc jūs, cilvēki,nevarat likt mani vienreiz mierā?!!! “Tika izsauktas medicīnas un policijas brigādes.
4.septembris: lietoja novērošanas kameru kā spoguli, urbinot sev degunu.
10.septembris: apskatot medību ieroci medību nodaļā, jautāja pārdevējam, vai viņš nezina,kur var nopirkt spēcīgu antidepresantu.
3.oktobris: tramīgi slapstījās pa visām lielveikala nodaļām,dungojot melodiju no filmas “Neiespējamā misija”.
6.oktobris: sadzīves tehnikas nodaļā lika uz grīdas un ieslēdza dažāda lieluma ventilatorus, lai trenētos izskatīties kā Merilina Monro,ar savu lietusmēteli imitējot svārkus.
18.oktobris: apģērbu nodaļā paslēpās starp pakaramajiem un, kad pircējs bija pienācis pietiekami tuvu, čukstēja: “Izvēlies mani…izvēlies mani…”
21.oktobris: kad pa veikala skaļruņiem nolasīja kādu ziņojumu,viņš saķēra galvu,tupās zemē un kliedza: “Atkal tās balsis!…”
23.oktobris: iegāja uzlaikošanas kabīnē un pēc kāda brīža ļoti skaļā balsī kliedza: “Hei! Šeit ir beidzies tualetes papīrs!”. Viena no pārdevējām no satraukuma zaudēja samaņu.”
Mācītājs ierodas ciematā, kur vakarā jālasa sprediķis.
Saticis mazu zēnu, viņš jautā, kā nokļūt baznīcā.
Zēns paskaidro, bet mācītājs saka:
– Atnāc vakarā uz baznīcu un arī draugus paņem līdzi!
– Kāpēc?
– Pastāstīšu, kā nokļūt debesīs!
–Jokojat? Jūs pat uz baznīcu ceļu nevarējāt atrast!
