Asorti ar tekstu šodienai (07.06.2019)😉8

Lielais 747 aviolaineris, kā parasti pārpildīts. Pēkšņi caur salonu uz kabīni taustīdamies dodas divi piloti, vienam baltais spieķis, otram suns, abiem tumšās brilles. Pasažieri padomā, ka tas tikai joks, kamēr abi tiešām ieiet kabīnē. Lidmašīna izbrauc uz skrejceļa, sāk pacelšanos, bet pie pusskrejceļa vēl nedomā celties gaisā. Ļaudis jau sāk nervozēt. Pie trim ceturtdaļām salonā skan jau izbiedētākas balsis, bet lidmašīna neceļas. Pēdējie 100 skrejceļa metri. Lidmašīna nemaz nedomā celties, salonā pilnīga panika, citi kliedz, citi skaita lūgšanas. Pie pēdējiem metriem lidmašīna beidzot atraujas no zemes. 
Viens no pilotiem ieslēdz autopilotu, noslauka sviedrus un domīgi jautā kolēģim: "Klausies, a ko mēs iesāksim, ja viņi tur salonā kādreiz izdomātu nebļaut pietiekami skaļi?"

Ezītis sēž uz celma un meditē: - es esmu stiprs, tik ļoti stiprs. 
Garām iet lācis un ezīti nopūš no celma.
Nākamā dienā ezītis atkal meditē: -es esmu stiprs, ļoti stiprs bet viegls.

Blondīne cietusi avārijā. Divi policisti ir norīkoti sastādīt protokolu. Viņi runā ar blondīni, aplūko mašīnu... 
- Jūs apgalvojat, ka cietāt avārijā, apmetot kūleni, par to vainojot CSDD, jo šeit ir pārāk daudz koku? 
- Jā protams!!! 
- Bet cienītā, es šeit neredzu nevienu pašu koku! 
- Kā? Braucu taisni - egle, griežu pa labi -egle, griežu pa kreisi - egle, egle, egle, visur pilns ar eglēm! 
Pienāk otrs policists un paskaidro kolēģim: 
- Ieraksti protokolā, ka vainīgs gaisa atsvaidzinātājs pie spogulīša..

Vīrs no rīta jautā sievai:
- Klau, kur palikusi vodkas pudele, kas bija skapī?
- Mēs taču to vakar izdzērām tava tēva bērēs.
- Aha, tāpēc es domāju, kāpēc tēvu nekur neredz.

Skolā ieradies fotogrāfs. Skolotāja kārtodama bērnus skaistās rindiņās stāsta:
"Nu padomājiet, cik tas būs jauki. Pēc divdesmit gadiem jūs skatīsieties šo bildi un domāsiet: Lūk Pēterītis, viņš tagad ir pazīstams ķirurgs. Lūk Maijiņa, viņa ir aktrise..."
Jānītis piemetina:
"... jā, lūk skolotāja Krūmiņa, sen jau nomirusi."

Pārītis gultā nodarbojas ar savu lietu... Pēkšņi klauvējiens pie durvīm - VĪRS!. Kā jau pieņemts, jaunais cilvēks aši metas skapī.
Ienāk vīrs, aizdomīgs, sāk pārmeklēt istabu, tūlīt jau tiks līdz skapim. Skapī sēdošais jau gatavojas ļaunākajam, kad pēkšņi garām rāpojošais prusaks viņam saka:
"Klau, zini, ir burvestība - parausti sevi aiz locekļa un pārvērtīsies par prusaku!"
Kas cits izmisušajam atliek, viņš dara kā sacīts un skat - tiešam pārvēršas par prusaku. Vīrs atrauj skapja durvis, jaunais prusaks izrāpo nu skapja, izrāpo uz ielas, un nolemj pārvērsties atpakaļ par cilvēku. 
Parauj sevi aiz locekļa - nekas nenotiek. Parauj vēlreiz - atkal nekas! Rausta vēl, vēl, vēl... Te pēkšņi viņš izdzird balsi: "Jānīt, nepietiek ka tu stundas laikā guli, vēl piedevām arī onanē!"

Lauku ciematā:
- Tante Zoja, ziniet, es jūsu meitu, nu kā lai to pasaka, nu es viņu...
- Ko nu vairs, mīlīt, būs vien jāprec.
- Tak ne jau to, es viņu ar traktoru sabraucu.

Tiesā
-Jūs no kurienes naudu ņemat?
-No tumbočkas (skapīša).
-A kas naudu tumbočkā liek?
-Sieva liek.
-Kur sieva ņem naudu?
-Es viņai dodu.
-Nu tāpēc es jums prasu, kur jūs ņemat naudu!?
-Kā, kur. No tumbočkas ņemu!