Mežā tiek atvērts jauns veikals. Visi jau sastājušies garās rindās, lai tiktu pirmie iekšā, jo dzirdējuši ka pirmam apmeklētājam būšot dāvana. Te zaķīts spraucas visiem cauri, bet tiko ticis līdz lācim šis panem zaķīti aiz "riekstiem"un mezdams atpakaļ nobļaujas, ka lai stāv rindā. Zaķīts pieceļas un spraucas otreiz visiem cauri, tiko ticis līdz lācim, viss pa vecam. Zaķīts pēdējiem spēkiem pieceļas un sakārtojas. Sāk atkal spraukties cauri visam pūlim. Ticis līdz lācim, lācis jau sagrābj zaķīti un taisās mest atpakaļ. Zaķīts cik nu dusmīgi var saka lācim: “Ja tu vēl vienu reizi mani aizmetīsi, es to veikalu šodien nevēršu vaļā. "
Kā jau parasti-sieviete guļ gultā ar savu mīļāko.Te pēkšņi atskan durvju zvans,viņa saprot,ka vīrs ir atnācis mājās ātrāk,nekā parasti.Izmisumā viņa sāk lūgt pēc palīdzības:
-Dievs,lūdzu izdari tā,lai vīrs neko nenojauš un neuzzin!
Atveras debesis un Tas Kungs saka:
-Labi,es tā izdarīšu,bet tu mirsi no ūdens.
Viņa saka:
-Labi,es ar mieru.
Paiet viens gads,paiet divi gadi.Sieviete neiet peldēties,mazgājas tikai dušā,visu laiku cenšas izvairīties no ūdens.Paiet trīs gadi,pēkšņi sievieta vinnē ceļojumu pa jūrām ar kruīza kuģi.Ilgi šaubās,vai braukt ,vi nē.Beigās tomēr nolemj,ka brauks.Nu un brauc arī ar baigo laineri. Pēkšņi naktī saceļas vētra,visi panikā,kuģis sāk grimt.Un atkal viņa kliedz:
-Dievs, bet Tu taču nevari tikai manis dēļ noslīcināt visu kuģi!
Atveras debesis un Kungs saka:
-Es jūs,maukas,trīs gadus vācu kopā uz viena kuģa!
