Asorti ar tekstu šodienai (03.07.2019)7

Džins no pudeles!

Tuksnesis. Iet izslāpis un novārdzis vīriņš. Te ierauga pudeli. Cerībā padzerties, atver, bet no turienes džins:

- Ooo, labais cilvēk! Tu mani atbrīvoji no ieslodzījuma. Tev ir par to trīs vēlēšanās, kuras es izpildīšu!

- Gribu mājās!

- Labi! Ejam!

- Nē! Tu nesaprati. Es gribu ātri mājās!

- Tad skrienam ...!

Tēvs ar dēlu copē.
Puika- Tēt, man uz tualeti vajag!
Tēvs- Nu kāda te tualete, te tak daba, vari jebkurā vietā.
Piet laiks, puika atnāk atpakaļ.
Tēvs- Nu kā, viss kārtībā?
Puika- Jā, padirsu mašīnā, ārā odi koda.

Vīrs sūdzas sievai:
– Nu gan tie cilvēki ir skopi palikuši! Mēs ar večiem sarunājām, kurš pirmais izvelk zivi, tas uzsauc dropi, kurš otrais – liek zaceni. Skatos Jankam pludiņš nogrima, bet viņš sēž un izlieks, ka neredz. Pēterim arī pieķērās, pat kāts saliecās. Bet šis it kā aizsnaudies! Vot skopuļi!
– Un tev?
– Muļķu nav. Es vispār tārpu neuzspraudu.

Oligarha villā vannas istabā tiek liktas jaunas flīzes. Nu vienkārši superflīzes, apzeltītas, ūberkrutas un nekur neredzētas. Pēc darbu pabeigšanas meistars sēž kopā ar oligarhu virtuvē un ierauj vienu graķīti uz tām jaunajām smukajām flīzēm, tikmēr sieva, uzvilkusi halātu, dodas uz vannas istabu dušoties un nomēģināt jauno grīdu. Un, ak tavu skādi, kājele paslīd, sieva nostājas pilnīgā špagatā (jauna, smuka, sportiste) un ar kūsi pielīp pie jaunās flīžu grīdas. Bļauj. Veči (oligarhs, meistars) atskrien, mēģina uzraut augšā - ne vella, turas kā pielīmēta. Ko darīt?
Jālauž jaunās flīzes augšā! Bet žēl, būs pagalam darbs un materiāls...
Meistars miljonāram saka: pagaidi!
Pats paņem saspļauj saujās, pabīda pusnobrukušo halātu nost no daiļavas rumpja un sāk burzīt krūšu galus. Oligarhs sāk uztraukties"Ei, vecais, ko tu dari!"
Meistars: "Mieru, tikai mieru! Tūlīt viņa paliks mitra, tad mēs viņu aiz padusēm pārvilksim uz virtuvi. Tur ir vecās flīzes, tur droši var lauzt augšā!"

Princis uzjāj stikla kalnā, nones princesi, svin kāzas, bet skatās, ka visu laiku kaut kāds puisītis gar princesi apkārt ložņā. Princis nu prasa vienam no apkalpotājiem, kas tas tāds un ko viņš te dara.
Ai, nu te pirms dažiem gadiem kaut kāds Antiņš piesolījās princesi nonest lejā, bet tikai lai vispirms viņam kaut kādu test-draivu atļaujot. Nu atļāva, šis uzjāja kalnā, bet nojāja bez princeses, tikai teica, ka tāpat kā ar baļķi braukt, atjāšot, kad būs cits modelis piedāvājumā.

Sēž trīs makšķernieki, ķīnietis, krievs un čukča. Sarunājās par labākajām copēm mūžā. Ķinietis stāsta, ka izvilcis 100 kg karpu. Krievs stāsta, ka Volgā 300 kg samu noķēris. Čukča saka, ka tas viss sīkums. Viņš lūk vienreiz noķēris vodolazu. Tas vēl nekas, ka gandrīz bruku dabūjis kamēr no ūdens izvilcis. Vodolazs kā sācis lamāties un ar uzgriežņu atslēgām vicināties... Piecas reizes metis atpakaļ, kamēr zivs nomierinājusies un aizpeldējusi.

Pēc mītiņa uz trakomāju atved divus cilvēkus. Viens sita pie krūtīm un kliedza, ka ir Napoleons, otrs arī sita sev pie krūts un kliedza, ka ir Žirinovskis. Abiem uzstādīja diagnozi – lielummānija. Vienu gan nācās atbrīvot, jo izrādījās, ka pasē rakstīts – Žirinovskis.

Alkoholiķa zvērasts 

Es, latvijas alkoholiķis, apzinos atbildību sava polša un zacenes priekšā,
Apsolos un zvēru: būt uzticīgs Latvijas Balzāmam un citiem alkohola ražotājiem, netaupot spēkus,
naudu un veselību, dzert pēc iespējas vairāk.
Pēc labākās sirdsapziņas veikt pohu lāpīšanu katru rītu, kārtīgi uzkost un uzdzert. 
Bez ierunām pakļauties pudeļu brāļu pavēlēm un rīkojumiem.
Skriet uz točku, lai cik tālu tā nebūtu.