No vÄstures.
Karavadoni Hannibalu savÄ laikÄ uzskatÄ«ja par neuzvaramu, lÄ«dz ScÄ«pionam ÄfrikÄnim izdevÄs viÅu uzveikt kaujÄ pie Zamas. PÄc kaujas Roma un KartÄga abu karavadoÅu personÄs noslÄdza mieru, un ScÄ«pions lika tam par godu sarÄ«kot varenas dzÄ«res, kurÄs ielÅ«dza arÄ« neseno pretinieku.
DzÄ«ru laikÄ ScÄ«pions Hannibalam vaicÄja, kuru no nesenÄko laiku karavadoÅiem viÅš nosauktu par visizcilÄko klusÄ cerÄ«bÄ, ka vecais kartÄgietis par tÄdu atzÄ«s viÅu.
"Aleksandru," Hannibals neminstinoties atbildÄja, "Aleksandrs uzvarÄja it visÄs savÄs kaujÄs."
ScÄ«pions par tÄdu atbildi bija manÄmi sarÅ«gtinÄts, taÄu vaicÄja, kuram pÄc Hannibala domÄm pienÄktos otrÄ vieta.
"Pirram," Hannibals atteica, "Pirrs uzvarÄja visÄs kaujÄs, bet zaudÄja karÄ."
Kad ScÄ«pions pavisam sapÄ«cis vaicÄja, kam tad Hannibals piešÄ·irtu trešo vietu, kartÄgietis lepni atbildÄja: "Sev, un patiesÄ«bÄ man pienÄktos pirmÄ vieta, ja vien es nebÅ«tu zaudÄjis šo vienu kauju!"