Padomju laiki. Kāds vecītis arestēts par to, ka tirgus laukumā pie kvasa mucas izraisīja nekārtības. Miliči šo nu pratina:
"Kādēļ izraisījāt nekārtības?"
"Da nekādas nekārtības neizraisīju, vienkārši gribēju ļaudis ar kvasu pacienāt."
"Jums laikam daudz naudas. Nozagāt?"
"Nē, pensiju saņēmu un pa gadiem šo to sakrāju. Man visas kvītis ir."
"Tad dumjš esat?"
"Nē, man ir psihiatra izziņa, ka esmu vesels."
"Nu tad kāpēc? Izstāstiet visu, kā bija!"
"Redziet, avīzēs visu laiku stāsta un stāsta jau kuro gadu, kā mēs ceļam komunismu. Skaidra lieta, tādu uzcelt nav viegla padarīšana, tāpēc es tā padomāju - jūs, jaunie, vēl to visu pieredzēsiet, bet es savos gados gan vairs diez vai. Tad nu sagribējās man jel reizi pirms miršanas redzēt, kāds tad īsti tas komunisms izskatīsies. Aizgāju pie kvasa pārdevēja, samaksāju šim 300 rubļus par visu, un sāku dalīt kvasu par brīvu, kā jau komunismā pienāktos. Ļaudis sākumā brīnījās, tad sanāca pulkā skaitā. Sākumā viss bija mierīgi, bet tad daži atskrēja ar burkām un spaiņiem, citi sāka līst bez rindas, sākās grūstīšanās un beigās izcēlās pamatīgs kautiņš. Tad atnācāt jūs un mani arestējāt. Tā nu, zēni, spriediet paši, vainīgs es vai nē, bet vismaz nu es varu droši mirt, to komunismu vismaz vienreiz redzējis!"