Štirlics iet pa ielu.
Pieiet pie kāda nama, paceļ acis.
Un saprot, ka tās ir vinja labākā drauga acis.
.
.
.
Viņš un viņa gultā. Viņa:
- Tā ir silti?
- Silti…
- Un tā?
- Siltāk…
- Un šādi?
- Klau, pietiek niekoties ar kondicionieri, liecies gulēt!
