Izskats un īpašības.
Ežus ļoti viegli var atpazīt, pateicoties to adatu kažokam, kas ir keratinizējies matojums, turklāt adatas ir ar tukšu vidu.[6] Adatas sedz gandrīz visu ķermeni, izņemot seju, pēdas un vēderu. Vidēji ezim ir 5000—6500 adatu. Pretēji dzeloņcūkām adatas ezim nevar izraut no kažoka. Tomēr adatas viegli atdalās, kad dzīvnieks pieaugot nomaina mazuļa adatas uz pieauguša dzīvnieka adatām. Arī vēlāk, ja ezis ir slims vai tas izcieš lielu stresu, tam viegli atdalās adatas.Zem adatām un uz pārējām ķermeņa daļām, kuras nesedz adatas, aug rupja, tomēr salīdzinoša mīksta matojuma kažoks pelēkbrūnā krāsā. Ezim ir spēcīgas priekškājas un nagi, kas piemēroti zemes rakšanai. Lielākajai daļai sugu pēdām ir 5 pirksti, bet baltvēdera ezim (Atelerix albiventris) priekškājām ir pieci pirksti, pakaļkājām četri pirksti. Eži spēj rāpties uz augšu, ieķeroties ar nagiem, peldēt un, ja nepieciešams, arī skriet, sasniedzot ātrumu 10 km/h.Tiem ir vāja redze, bet izcila oža un dzirde.
Aizsargājoties visas ežu sugas spēj savilkties ciešā kamoliņā, izslienot pret ienaidnieku adatas. Tomēr šī paņēmiena efektivitāte ir atkarīga no adatu daudzuma. Tā kā dažām stepes ežu sugām adatu daudzums ir samazināts, tad šīs grupas eži, pirmkārt, cenšas aizbēgt skrienot vai pat uzbrūk ienaidniekam, cenšoties to ar adatām sadurt. Kā pēdējais līdzeklis tiek izmantots savelšanās kamolā. Adatu izsliešana tiek kontrolēta ar muskuļiem uz eža muguras.
Eži ir nakts aktīvi dzīvnieki, lai gan atkarībā no sugas tie var būt aktīvi arī dienas laikā. Eži lielu daļu diennakts noguļ, paslēpušies žagaru kaudzē, zem krūma zariem, lapām vai kādā nelielā alā, kuru paši izrok. Visas sugas zemā vai ļoti augstā temperatūrā spēj ieslīgst hibernācijā, lai gan ne visas sugas to dara. Hibernācija ir atkarīga no gaisa temperatūras, sugas īpatnībām un barības pieejamības. Hibernācijas brīdī ezis nevis vienkārši aizmieg, bet tam pazeminās ķermeņa temperatūra, palēninās vielmaiņa un elpošana. Normāla ķemeņa temparatūra ir 35 °C, bet hibernācijas brīdī tā ir 10 °C. Elpa tiek ievilkta apmēram vienu reizi minūtē. Sirds no 190 sitieniem minūtē palēninās līdz 20 sitieniem.
Līdzīgi kā oposumiem un kurmjiem arī ežiem ir daļēja imunitāte pret čūsku indi. Tomēr imunitāte ir iedarbīga pret nelielu indes daudzumu un, piemēram, odžu dzimtas indīgākās čūskas spēj ezi nogalināt. Eži ir diezgan vokāli, tie savstarpēji sazinās ar pukstēšanu, šņaukāšanos un pīkstieniem.
