Deviņdesmitie ir laiks kad Lauris vēl neskrēja, neskrēja vēl un visu par viņu varēja izlasīt "Spicajā Avīzē"
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to cik piņķerīgi bija filmai trāpīt pareizo mirkli.
Deviņdesmitie ir laiks kad Lauris vēl neskrēja, neskrēja vēl un visu par viņu varēja izlasīt "Spicajā Avīzē"
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to cik piņķerīgi bija filmai trāpīt pareizo mirkli.
Palēkāt ar lecamauklu bija spēle un tad tev nebija jābūt sportistam vai sporta stundā.
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to, ka dienasgrāmata nozīmēja to, ka tu tur raksti savus noslēpumus pats sev un nekādā gadījumā citiem neizpaud.
Vēstules nācās gaidīt nedēļām nevis sekundes.
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to, ka ja nesaņēmi draugu grāmatas vai draugu albūmus vai atmiņu albūmus ( kā nu, kurš tos sauca) no klasesbiedriem tad tev nebija draugu.
Lats - ja tagad bērnam iedos eiro, viņš par to neko dižu nenopirks. Deviņdesmito gadu bērns atcerēsies, ka par latu varēja nopirkt gan končas, gan saldējumu, gan bulciņu un vēl pāri palika.
Lasītprieka grāmatu sērija - tieši šajā sērijā iznāca lielākā daļa populāro ērnu grāmatu no gan latviešu, gan ārzemju autoriem.
Saules un Mēness pasakas - latviešu bērnu pirmās audiogrāmatas, ja vecāki vai vecvecāki nelasīja priekšā. Šajās sērijās regulāri iznāca jaunas pasakas, kuras bērni varēja klausīties, attīstīt savu fanāziju vai gluži vienkārši tās bija labs palīgs kā iemigt.
Ciemos pie Tofika - lai arī deviņdesmitajos gados tiko bijām tikuši vaļā no PSRS, sabiedrība nebija tik ļoti sašķelta kā tagad - bērni nesaskatīja kaut kādu ļaunumu vai sliktumu paskatīties bērnu raidījumu krievu valodā un paskatīties krievu multenītes.
2. varu saderēt, ka 99,99% no spoki.lv apmeklētājiem nekad nav redzējis to programmu, kas tajā disketē /kaut tur tikai demoi versija/
49.Man ir tā atmiņa, ka man bija kādi 2-4 gadiņi, kad es klausījos pa naktīm no Edgara Liepiņa pasakas caur maģīša.
Disketes jau gāja uz beigām, kad parādījās digitālās fočenes, tā kā pārāk aktuāli masām tas nebija, varbūt atsevišķiem izredzētajiem. Jo digitālie fočuki parādījās vairumā tikai pēc 2000... Un bilžu glabāšana notika galvenokārt CD . Saku kā 80-to bērns
nerakstīju īsziņas tad un nerakstu tās tagad,par apģērbu arī nepiekritīšu,nekā apspīlēta nebija..