LAI AR TEVI TĀ NENOTIKTU!
5 vīriešu tipi, no kuru gultas labāk turēties pa gabalu.29
632
6
KAIMIŅŠ. Anna, 31 gads: „Toreiz tikko bija pārtrūkušas manas attiecības ar ilggadējo otro pusīti banāla iemesla dēļ – viņš ieskatījās citā. Mēs dzīvojām kopā viņa dzīvoklī un tādēļ es biju tā, kurai bija jāizvācas. Paldies viņam par to, ka vismaz palīdzēja man atrast jaunu dzīvesvietu jaukā un klusā Rīgas rajonā. Tā nu es atsāku savu brīvās dāmas dzīvi, bet iekšēji nenormāli gribējās blakus vīrieša plecu. Un to es visai ātri atradu – manā kāpņutelpā stāvu augstāk dzīvoja ļoti izskatīgs un draudzīgs vīrietis. Brīvs un simpātisks – sāpju remdēšanai lielisks variants! Viss sākās nevainīgi – sasveicināšanās satiekoties kāpnēs, kopīga tēja, randiņi un tā tālāk līdz viss tā sakot notika. Tā mēs dzīvojām katrs savā dzīvoklī un savā stāvā, bet pa naktīm palikām viens pie otra. Šīs attiecības turpinājās pusgadu un es palēnām sāku viņam pamatīgi pieķerties, klusībā jau sāku gaidīt no viņa kādu signālu par to, ka varbūt varētu pārvākties vienā dzīvoklī. Bet tāda signāla nebija. Un tad vienā jaukā dienā satiku kāpņutelpā viņu ar kādu meiteni pie sāniem. Izrādījās, ka tā ir viņa ilggadējā draudzene, kas gandrīz gadu bija pavadījusi skolojoties ārzemēs, bet nu beidzot atgriezusies... Pirmais, ko es tovakar darīju, bija jauna dzīvokļa meklējumu uzsākšana internetā.”
Greizsirdis. Ieva, 27 gadi: „Man ir pieredze, ko nozīmē satikties ar vīrieti, kurš ir greizsirdīgs. Un te nav runa par samērīgu greizsirdību, jo saka, ka tādai jau attiecībās normāli būtu jābūt. Manā gadījumā tā nebija vienkārši neliela greizsirdībiņa, bet gan pataloģiska greizsirdība ar lēkmjveidīgiem uzplūdiem, kuros cietu, protams, es. Sākot tikties ar šo vīrieti, nekas neliecināja par viņa problēmām, vai arī es rozā briļļu iespaidā šīs pazīmes vienkārši neredzēju. Taču, jo ciešākas kļuva mūsu attiecības, jo dramatiskākā virzienā viss iegrozījās. Viss sākās ar to, ka viņš sāka kontrolēt burtiski katru manu soli – zvanīja un sūtīja īsziņas neskaitāmas reizes dienā, viss, protams, bija kārtībā, kamēr es viņam paklausīgi atbildēju, taču, ja tas nebija iespējamas kādu apstākļu dēļ, tad viņš atteicās to saprast. Vienmēr un visur viņš gribēja būt man blakus, es pat vairs nevarēju satikties ar savām draudzenēm, jo viņam šķita, ka tās cenšas mūs izšķirt. Katrs garāmejošais vīrietis, kas uz mani paskatījās, raisīja viņā greizsirdību. Un tā tas attīstījās no dienas uz dienu arvien trakāk. Mani tas burtiski smacēja nost, bet nespēju no viņa izšķirties, jo bija bail no skandāliem, ko viņš varētu sarīkot. Vēl tagad nezinu kā saņēmos un pateicu viņam, ka mums diemžēl nav pa ceļam, kā pārdzīvoju visas scēnas, bet vienu zinu droši – šī ir liela mācība manā dzīvē, kuru nenovēlu nevienai sievietei.”
PRIEKŠNIEKS. Lauma, 32 gadi: „Es esmu klasiskā stāsta par romāna ar priekšnieku, piemērs. Tas notika pirms gada, kad sāku strādāt ļoti pazīstamā uzņēmumā kā mārketinga projektu menedžere. Mans tiešais priekšnieks bija ļoti izskatīgs vīrietis, ko ievēroju jau pašā pirmajā reizē, darba intervijas laikā. Un mani vēl tagad nav pametusi tā sajūta, ka ieguvu šo amatu tādēļ, ka arī viņš mani noskatīja jau tajā intervijā. Viss sākās ļoti nevainīgi, skaisti un pat romantiski – kopīgi projekti, sapulces, kafijas pauzes, pusdienas un tā tālāk līdz pat randiņiem un kopīgai gultai. Viņš bija izskatīgs un brīvs, tādēļ nesaskatīju tajā visā neko bīstamu, izņemot, protams, to, ka viņš ir mans priekšnieks, bet darbā mēs savas attiecības, protams, neafišējām, lai gan domāju, ka daļa kolēģu to šā kā tā saprata, jo es burtiski staroju. Katru darba dienu gaidīju ar lielu prieku un aizrautību. Es biju iemīlējusies pašai to neapzinoties. Tā tas turpinājās gandrīz pusgadu, līdz brīdim, kad mūsu nodaļā parādījās jauna un simpātiska praktikante. Viņa uzmanība pret mani pēkšņi tika kā ar nazi nogriezta, bet uz viņas pusi tika raidīti nepārprotami skatieni... Izejas variants bija tikai viens – pamest darbu, jo emocionāli šo jauno situāciju izturēt bija pārāk grūti un nepanesami. Tā es arī izdarīju. Lieki teikt, ka viņš manu atlūgumu parakstīja ne aci nepamirkšķinot un bez jautājumiem.”
DRAUDZENES VĪRS. Laila, 28 gadi: „Tagad šo notikumu atceros ar lielu nožēlu un man ir kauns par sevi. Es ieskatījos draudzenes vīrā, tas notika pirms trīs gadiem. Pat nevar teikt, ka es ieskatījos, drīzāk viņš mani pavedināja. Jā, viņš mācēja to izdarīt. Man viņš vienmēr bija licies ļoti simpātisks vīrietis, par ko draudzeni pat mazliet apskaudu. Viņi ar manu draudzeni apprecējās ļoti agri, jo pieteicās mazais, bet ģimenes dzīve viņus abus ātri nogurdināja, to nevarēja nemanīt. Un, tā kā pavadījām daudz laika kopā, jo mums ir kopīgs draugu loks, sāku just, ka draudzenes vīrs man sāk izrādīt uzmanību. Pati draudzene jau lielākoties izklaidēs nepiedalījās, jo bija mājās un auklēja mazo. Un kādā pasākumā notika tas – mēs ar draudzenes vīru pārgulējām. Melošu, ja teikšu, ka tā nakts man neko nenozīmēja. Bet tas, kas notika pēc tam visu sagrieza kājām gaisā un uzminiet nu, kurš tad palika zaudētājos. Tagad man vairs nav ne draudzenes, ne daļas no draugu loka, nemaz nerunājot par vīrieti, kurš, starp citu, pats sievai atzinās, bet apgalvoja, ka es esot viņu pavedinājusi un kalusi šo plānu jau sen...”
ĻOTI BAGĀTAIS. Karīna, 28 gadi: „Saka jau, ka visām sievietēm ir sapnis noprecēt princi baltā zirgā, kas parasti nāk komplektā arī ar karaļvalsti un visiem no tā izrietošajiem labumiem. Es laikam nekad neesmu bijusi viena no šīm sievietēm, bet dzīve „nolēma pārbaudīt”, vai tiešām tāda neesmu. Satikos ar viņu pavisam nejauši, kāda jauna restorāna atklāšanas pasākumā, uz kuru mani uzaicināja draudzene, kas strādā par žurnālisti, un viņai bija ielūgumi uz šo pasākumu, kas patiesībā bija paredzēts ļoti izmeklētai publikai. Viss sākās ar skatieniem un pieklājīgām iepazīšanās frāzēm, bet beidzās ar telefona numuru apmaiņu. To, ka viņš ir ļoti turīgs, nevarēja nemanīt, bet man patika viņa manieres, uzvedība un māka sevi nest. Tas laikam arī bija galvenais, kas uzrunāja, atstājot otrā plānā turīguma iespaidu. Es, protams, pat necerēju, ka viņš varētu man pazvanīt, bet viņš to tomēr izdarīja, turklāt jau nākamajā dienā un uzaicināja vakariņās, kas tad arī bija mūsu pirmais randiņš. Viņš bija neatlaidīgs un ar katru nākamo randiņu manī patiešām sāka stiprināties pārliecība, ka viņš manī saskata vairāk, kā tikai fizisko ārieni. Jaunā pasaule, ko viņš man pavēra bija kas tāds, par ko agrāk pat iedomāties nevarēju, citas aprindas tā sakot. Man, kā meitenei no mazpilsētas, tas viss bija kas jauns, bet tā kā es vienmēr esmu mācējusi gaumīgi ģērbties un labi izskatīties, tad šajā jaunajā pasaulē iejutos bez problēmām. Tā tas turpinājās vairākus mēnešus, protams, mūsu attiecības jau bija iegājušas arī kopīgās gultas fāzē. Un tad pienāca mana dzimšanas diena, uz kuru viņš man sagādāja lielu pārsteigumu – jaunu mašīnu. Es biju maigi izsakoties pārsteigta. Taču pēc tam arvien vairāk viņa attieksme pret mani atsala, satikāmies arvien mazāk, viņš aizbildinājās ar darbiem, kas aizņemot visu laiku utt., līdz pārstāja man zvanīt vispār. Un pēc nedēļas man nozaga manu jauno mašīnu, kas, protams, bija uz viņa, ne mana vārda. Tad arī sapratu, ka viņš bija papriecājies, viņam kļuva garlaicīgi un aizejot viņš paņēma atpakaļ to, kas piederēja viņam...”
