lūk, tās bija rindas, nevis tās, kuras tagad ir veikalos, kad tev priekšā 5 cilvēki, bet tu burkšķi par to, ka strādā tikai 1 kase 
Rīģā Pingvīna saldējumu tirgoja Brīvības ielā pretī dubļu kafijai starp Stabu un Bruņinieku ielām.
sīko kažoks nebija, bija radiniece, kura normālas pufaikas šuva, un hoķī spēlējām bez nekādiem šitakiem.
Viena lieta gan ir tāda pati, kā agrāk - uz Rīgu visātrāk ir un bija ar vilcienu.
Plusu ieliku , jo ta ir ari mana berniba 
Tikai nesapratu _ nostaļģija , sarkasms vai vienkarši ņirgajies 
!
Nav te nekā skarba. Dažu bilžu teksts zem tām tiešām šķiet kā 1. pasaules problēmas
nebija nekā skarba. Bija forši kad bērni,lai spēlētu kautko paši visu ko izgatavoja.Rindas veikalos,tas bija riebīgas. Bija daudz ienteresantu un labu lietu.
Tā tas reāli arī bija,nu rindas arī bija reālas.Unītī bija 4. pārdevējas un ilgākais ko esmu stāvējis ir 40-50 minūtes.
