Manis nesen ievietotais jaunvārdu tests zem sevis savāca diezgan padaudz viedokļu un jautājumu no testa pildītājiem, tādēļ nolēmu turpināt šo "diskusiju", un izteikt savu viedokli. Savu personisko viedokli par tēmu "jaunvārdi".
Manis nesen ievietotais jaunvārdu tests zem sevis savāca diezgan padaudz viedokļu un jautājumu no testa pildītājiem, tādēļ nolēmu turpināt šo "diskusiju", un izteikt savu viedokli. Savu personisko viedokli par tēmu "jaunvārdi".
Uz doto mirkli (25.12.2019, plkst. 20:30), tikai 17% no testa pildītājiem būtu gatavi savā leksikā iekļaut vairāk par 3 testā esošajiem jaunvārdiem. Taču realitātē tas procents var būt vēl mazāks, jo tik pat labi, kāds no tiem atbildes lodziņiem tika nospiests nejaušības pēc vai tamlīdzīgi.
Šis ir rādītājs tam, ka vai nu sabiedrība nesaprot konkrēta jaunvārda jēgu un pielietojumu, vai arī - jaunvārds vienkārši ir tāda LIELAPMĒRĶEZA!!!
Lai gan es cienu visus valodniekus, kas bagātina (nu, vismaz cenšas) latviešu valodu, vārds lielapmērķeza (nozīme - katastrofa) ir ja nu vienīgi tāda milzīga ķeza.
Bet, ja nopietni, es vienkārši nesaprotu - kāpēc, lai apzīmētu "katastrofu", vajag izvedot tik garu salikteni no 3 vārdiem??!
Kamēr cilvēks pasaka to garo lielapmērķeza, viņam tik tiešām var rasties baigā ķeza.
"Katastrofa" nav latviešu vārds, un tam varētu izdomāt aizstājēju, piekrītu. Bet kāpēc par galveno šai lomas pildīšanai tiek izvirzīta lielapmērķeza??
Var taču katastrofu apzīmēt daudz īsāk un skanīgāk - "dižnelaime", "dižķibele", "lielbēda", "dižbēda" Šie ir tikai daži, kas ienāca prātā. Un es pat neesmu nekāds valodnieks, es pat neesmu cilvēks, es esmu vienkārši spoks. Rodas jautājums, cik laba izdoma ir tam, kas nosprieda, ka lielapmērķeza ir labs variants, lai apzīmētu katastrofu?
Priekšrāde (nozīme - prezentācija) ir viens no tiem jaunvārdiem, kas, manuprāt, ir izdevies, un pavisam drīz paliks populārs arī sabiedrībā.
Katru atsevišķi neuzskaitīšu, bet, manā uztverē, izdevušies ir arī - nodosme (nozīme - nodošanās kādai lietai / darbam), un dižājs (nozīme - tops / apkopojums)
Mazliet par dižāju. Apzīmējot kādu topu (dižāju), ir diezgan interesanti, ka, piemēram, "TOP 10" ir vienkārši - "diždesmits"
Kā tas izskatītos teikumā? - "TOP 10 dziesmas, ko klausīties Ziemassvētkos" varētu arī uzrakstīt kā "Diždesmit dziesmas, ko klausīties Ziemassvētkos"
Nav nemaz slikti. Protams, sākumā tas šķistu mazliet interesanti, ierasto TOP pēkšņi aizstāt ar kaut kādu dižāju, bet ar laiku tas ieietos. Vismaz es tā uzskatu.
Diemžēl, šim jaunvārdam ir arī trūkumi. Pamēģini pateikt dižčetrdesmit (TOP 40) neko nesajaucot. Nav nemaz tik jautri vairs, vai ne?
Dēļ šādiem skrūvspārņiem sabiedrībai arī rodas priekšstats par valodniekiem kā par klauniem. Bļāviens, nu cik lielā kaifā ir jābūt, lai izdomātu helikopteru dēvēt par skrūvspārni??????
Iedomājies kādu prezidentu, kam jādodas vizītē uz ārvalstīm, un kalpojošais personāls viņam teiktu - "prezidenta kungs, Jums drīz pakaļ atlidos skrūvspārnis, ar kuru Jūs varēsit doties vizītē uz, teiksim, Japānu".
Nepamet sajūta, ka šī vārda autors vienkārši "piedūrās"
Vēlviena pērle - brūneklis (nozīme - solārijs).
Ziemassvētku vakarā, es saviem ciemiņiem pajautāju - "vai Jūs ziniet, ko nozīmē brūneklis?". Par laimi vai nelaimi, nevienam no viņiem pirmā doma nesaistījās ar solāriju.
Es nezinu, caur kādu mucu tie valodnieki, kas to vārdu izdomāja, ir baroti, bet normālam cilvēkam būtu jāsaprot tas, ka sabiedrība šādu vārdu nesapratīs un nepieņems, jo it īpaši, lai apzīmētu solāriju.
Un vārdam galotne -klis. Kāpēc ir brūneklis? Ja jau tik ļoti valodniekiem simpatizē šī ideja par "brūneklību", kāpēc nevarēja nedaudz pamainīt potenciālajam vārdam beigas?
Vārds brūneklis manuprāt, skan nedaudz pat aizskaroši, lai apzīmētu solāriju. Tad jau labāki varianti šķiet manis paša iztēles augļi - "brūninātava", "brūnotava", "brūninātājs" u.t.m.
Es neesmu valodnieks, bet izskatās, ka es būtu ļoti noderīgs starp viņiem
Un vēl es nesaprotu, kāpēc valodnieki tā uztraucās par vārdu solārijs?
It kā latviešu valodā nebūtu kas cits, ko aizstāt.
Piemēram, to nelaimīgo itāļu čau. Kur ej, tur vien dzirdi "čau!" "čau!" "čau!". Ja pasaki kādam sīkajam sveiks, viņš uz Tevi paskatās kā uz 50-gadīgu. Nu labi, tik traki varbūt nav, bet fakts paliek fakts.
Kāpēc valodnieki nedomā aizstāt čau ar ko latviskāku? Tāpēc, ka vieglāk, droši vien, ir izdomāt kādu "brūnekli" solārija vietā, nekā izdomāt jaunvārdu, kas aizstātu tik ļoti populāro čau.
Protams, ir jau viegli sēdēt malā un kritizēt to, ko kāds ir paveicis. Bet dažos gadījumos kritika vienkārši ir jāpieņem. Kritika ir attīstības pamats. Un jo vairāk būs konstruktīvas kritikas, jo labāk strādās mūsu valodas valodnieki. Es jau necenšos pateikt, ka viņi strādā slikti. Taču viņi var labāk.
Manuprāt:
Skrūvspārnis, brūneklis, lielapmērķeza un vēl daudzi citi ir viena liela ķeza, un nekas vairāk.
Dižājs, priekšrāde, nodosme un daži citi ir diezgan kvalitatīvi jaunvārdi, kurus reāli var arī aizstāt un izmantot.
Paldies valodniekiem par valodas kopšanu, paldies Tev, ka izlasīji līdz beigām, raksti komentāros, ko domā var jaunvārdiem, kuri patīk, un kuri nē.
Čau!
Gaidu, kad šos jaunvārdus sāks izmantot ziņu portālos.
Breaking news: Valsts prezidents devies uz Spāniju ar skrūvspārni, lai apmeklētu jaunatklāto brūnekli.
Pirmā mana asociācija ar jaunvārdu "brūneklis" bija - "sūds"!
Varbūt tomēr nevajadzētu ķerties pie valodas uzlabošanas tiem, kas to neprot? Lai iet politikā, tur visi ir tādi, un par viņiem neviens nebrīnīsies!
Par to pašu 'skrūvspārni' runājot: ja šie valodnieki Helikopteri ir redzējuši tikai Leonardo gravīrās, tad lai apskatās vismaz Vikipēdijā jauno laiku bildes!
Tur nekādas skrūves nav!!! Ja pēc būtības, tad tie ir rotējošie spārni. Tātad, jābūt vismaz - "rotospārnis"!
----
Tāpēc, iesaku valodniekiem nospiest "palaistuvi", "iesāknēt" "logudesmitu" un atdalot vārdus ar "starpeni" ierakstīt "tīklmeklenī" sev interesējošo un iepazīt pasauli pirms uzlabo gadu simtos radīto - valodu!
Domāju, nav vērts iespringt - tas, kas cilvēkiem neliksies labs, vienkārši netiks lietots. 100 gadu atpakaļ izdomātais "mācītava" arī neaizgāja - palika skola. Kaut gan - tad nebija tv un nets un radio, šodien visādi debīlismi varētu vieglāk pielipt. Personīgi man ir vienkārša recepte - vārdus, kas man liekas debīli, es neizmantoju, portāli, kuri man nepatīk- es neskatos un nelasu. Televīziju es arī neskatos jau vairākus gadus - dēļ reklāmām.
Bēdīgākais visā šajā ir tas, ka vienu otru jaunieti jau tagad var ar grūtībām saprast, dēļ tā, ka nemāk izteikties, kas būs tad, kad iepīs vēl dažus jaunvārdus?
Manis pēc tie visi valodnieki var iet dēt! Es tādus jaunvārdus nelietoju un nelietošu. Es tādus neatcerētos, pat ja gribētu. Tas jau laikam tuvāk jaunajai paaudzei.
Atceros, ka bija diskusija par vārdu DATORS.. vai tomēr skaitļotājs, kompjūters..
(vārdam DATORS labi ja gadi 20-25..)..
Skaidrojums bija: skaitļotājs nenorāda lietas būtību, jo ne tikai skaitļo, Dators-> datu apstrādes mašīna..
Turr pretīm klaviatūra palika, neskatoties uz idejām to vārdu nomainīt..
Tā, kā .. dažreiz vārdi ieviešās ļoti strauji..
P.S. Brūneklis - tas būs nākošā gada top vārds.. - tikai, ne tā kā valodnieki do domāja...
Man PA LIELAM viss ir Ok , brūneklis bija labs..
Brūnkelis- kas jālieto, lai ko tādu izdomātu.. viena vienīga doma nāk prātā, un tas nav solārijs..
Bet vārds varētu ieviesties.. - diezgan jautrs..
Aiziešu uz kabīni, brūnekli atstāt..
Dižājs un Diždesmits kā tops un top10 ir ļoti labs, arī nodosme ir sakarīgs, pārējie pilnīgi garām.
Par latvisku sveicienu:
Es ļoti apšaubu, ka valodnieki spēj radīt tādu jaunvārdu, ko tīņi pieņemtu, jo viņi pieņem to ārzemniecisko, kas pašiem, baram šķiet stilīgs (hi, yo, ahoy utt) un speciālu latvisku jaunvārdu sīkie vai padsmitnieki nepieņemtu.
Pieaugušo latviešu, īpaši patriotu vidū ir populārs sveiks, sveiki utt, bet kā īsāks sveiciens varētu būt "Hei", bet arī tas nav latviskas cilmes vārds.
Es reiz pazinu vienu valodnieku, nekad nesapratu, ko viņš īsti runā. Jo vecāks kļuva, jo trakāk bija.
SkruvJ Spārnis.. nebūt nav jaunvārds, tas jau šur tur literāros darbu tulkojumos ir parādijies.. daudzus gadus atpakaļ .. ( Ja atmiņa neviļ "Logs uz bezgalību" , Aleksandrs šaļimovs 1984? , stāsts "Pievienoties Vairākumam"
Ai nē tur bija SpārnGriezis.. bet nu labi.. tuvu tam
Mmm, pārsvarā valodnieki ar smadzeni vispār nedomā. Jo jau tas fakts, ka jaunvārds skaitās lielizmēra saliktenis, kas, faktiski, ir noīsināts apraksts slima suņa murgiem - "dižnelaime", "dižķibele", "lielbēda", "dižbēda". Tur pat kaķim ir jāsmejas par šito. Un viņiem par to maksā algu.
Vajag būt skanīgiem vārdiem, ar minimālām mjkstinājuma zīmēm... tad aizies.
Solārijs - iedeguma telpa.
Prezentācjija - Atrādīšana,
Un citi, ko vajag latviskot.... bet ir daudzas lietas kuras citās valodās netulko. Un tad uzrodas latvieši, kas izdomā ka viņiem vajag būt unikāliem un sarežģīt vienkāršas lietas.
Tas pats dators - no vārda dati. Data nav latviešu vārds.
It sevišķi nevidns nelietos vārdus, kur nozīme bav saprotama, piemēram katastrofa aizstājējs.
Tā vietā ja ļoti grib, var lietot: Milzīgs negadījums, ja ļoti grib.