Lietus, krusa, sniegs, slapjš sniegs. Tas viss ir normāli, bet zemāk pieminētās lietas ir radījušas cilvēkos apjukumu.
Raksts publicēts 13.11.2019.
Lietus, krusa, sniegs, slapjš sniegs. Tas viss ir normāli, bet zemāk pieminētās lietas ir radījušas cilvēkos apjukumu.
Raksts publicēts 13.11.2019.
Zivis
Ir lidojošās zivis un ir krītošās zivis. Lai gan no debesīm krītošas zivis var likties visai savādi, tas tomēr nav tik neparasti kā varētu šķist un tam ir lielisks zinātnisks izskaidrojums. Piekrastes rajonos vētrainos laikapstākļos var rasties ūdensstabi, ūdenspiltuves, kas ūdens iemītniekus uzsūc augšā un vējš tos aiznes uz iekšzemi, kur tie pēc tam nonāk uz zemes. Parādība ir fiksēta tādās vietās kā Šrilanka, Austrālija, Meksika un citur. Ja ‘’debesu zivis’’ izrādās ēdamas, tad vietējie iedzīvotāji ir stāvā sajūsmā par zivju lietu. Hondurasas ciematiņa Yoro iedzīvotāji šādu zivju lietu saņem vismaz reizi gadā.
Vardes
Arī vardes var trāpīties ūdensstabu ceļā, pārsteidzot zemes iedzīvotājus, kad tās nonāk atpakaļ uz zemes. Ir gan senāki, gan jaunāki ziņojumi par varžu un krupju krišanu no debesīm. Sengrieķu filozofs Heraclides Lembus ir rakstījis par gadījumiem, kad milzum daudz varžu ir kritušas no debesīm, ka mājas un ceļi bijuši ar tām kā noklāti. Un 2005. gadā Serbijas iedzīvotāji redzēja, ka tūkstošiem sīku vardīšu krita zemē no garām slīdošajiem negaisa mākoņiem. Reizēm garais kritiens radības nogalina, bet reizēm tās vienkārši aizlec prom.
Iguānas
Salīdzinot ar iepriekšminētajiem gadījumiem, iguānas nav ūdensstabu upuri, kas šo fenomenu padara daudz dīvaināku. Floridas dienvidos 2018. gada ziemā, ‘’bumbas ciklona’’ iespaidā radās blakus parādība – iguānu lietus. Temperatūra nokritās tik zemu, ka aukstasiņu dzīvnieku ķermeņa funkcijas pilnībā izslēdzās, vēl būdami dzīvi, tie bija pilnībā nekustīgi. Tas nozīmē, ka tās vairs nespēja satvert koku zarus un līdz ar to krita no kokiem zemē, satraucot vietējos iedzīvotājus.
Golfa bumbiņas
Noteikti ir dzirdēts par krusu golfa bumbiņu lielumā, bet ne par īstām no gaisa krītošām golfa bumbām. Floridā, 1969. gadā ir vairāki ziņojumi par dučiem šo lietu, kas kritušas no gaisa. Iespējams, ka dīvaināk ir tas, ka vietējos golfa laukumos nebija nevienas bumbiņas. Patiesais iemesls tā arī netika apstiprināts, bet lielai daļai ekspertu bija teorija, ka ūdensstabs tās izrāvis no ūdenstilpnēm, kur golfa spēlētāji tās iesituši.
Zirnekļi
Patiess šausmu stāsts par zirnekļu lietu nav nemaz tik neparasts kā varētu šķist. Tas notika Austrālijā 2015. gadā un Brazīlijā 2019. Taču, salīdzinājumā ar zivīm un vardēm, zirnekļi netika izrauti no savām mājvietām, nežēlīgu vētru ietekmē. Zirnekļu lietus ir rezultāts, kas rodas procesā, kad zirnekļi veido ‘’gaisa balonu’’ no pavedieniem, lai palaistu sevi gaisā. Tādā veidā viņi cenšas panākt gaisa strāvu, lai pārvietotos uz jaunu vietu un dara viņi to visai bieži. Tādā gadījumā, kādēļ šis zirnekļu lietus nav biežāk sastopams? Jo ir ļoti reti, ka milzīgs zirnekļu daudzums to dara vienlaicīgi. Laika apstākļiem jābūt ideāliem, lai ‘’palaišana gaisā’’ nostrādātu un veidotos šis zirnekļu lietus.
Asinis
Šķiet, ka tas varētu būt kadrs no šausmu filmas, bet Samorā, nelielā Spānijas pilsētiņā, iedzīvotāji patiešām piedzīvoja asins lietu. Vai vismaz sarkanās krāsas šķidrums, kas nāca no debesīm, izskatījās pēc asinīm un lika vietējiem prātot par tā izcelsmi. Izrādījās, ka tāds ‘’asins lietus’’ ir pilnīgi dabisks. Sarkanā krāsa rodas no mikroaļģu paveida, kas stresa stāvoklī rada sarkanu pigmentu un pēc zinātnieku domām, to sporas nonāk lietus mākoņos. Dīvainākais šajā ir tas, ka šie mikroorganismi nav radušies šajā Spānijas apgabalā, kas zinātniekos rada apjukumu, kā tie nonāca Samorā.
Gaļa
1876. gadā Kentukī divi iedzīvotāji nolēma pagaršot no gaisa krītošos gaļas gabalus. Viņi izteicās, ka tie garšojot pēc aitas vai brieža. Nekad tā arī netika pierādīts, no kurienes radās ‘’gaļas lietus’’. Ķīmijas profesors pasludināja, ka labākais izskaidrojums šim ir tas, ka plēsoņu(maitu liju) saime nometa vai atsvieda savu pēdējo maltīti.
Nauda
Vēstures gaitā, naudas lietus ir noticis vairākas reizes un daži atgadījumi ir diezgan neseni. 2015. gadā tūkstošiem Arābu Emirātu dolāru lija pār Kuveitas pilsētu. 2018. gadā pār Serbiju lidojošā lidmašīna, kura pārvadāja dimantus, izgāza kravu pār lidostu. Indianapolisā 2017. gadā, kāds elektriķis pamanīja 200 dolāru vērtas banknotes, kas krita no ēkas jumta, kurā viņš strādāja. Dažreiz kā Kuveitā un Indianapolisā ‘’naudas lietus’’ izcelsme nav zināma, kas atstāj iedzīvotājus un likumsargus pilnīgā neziņā.