Kad vēsā 1927.gada 18.maija rītā mazo, kluso lauksaimnieku pilsētiņu Batu, Mičiganas štatā satricināja vairāki sprādzieni, ļaudis sākumā domāja, ka uzsprādzis gāzes apkures katls. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka pie vainas ir vietējais trakais.
Neapmierinātais vietējais vārdā Endrjū Kiho, kurš nesen netika pārvēlēts pilsētas pašvaldības sekretāra amatā, torīt bija detonējis trīs bumbas. Vispirms viņš ar dinamītu uzspridzināja savu māju un fermu. Pēc tam Kiho devās uz Batas Konsolidēto skolu, kuras pagrabā mēnešiem ilgi bija vācis kopā lielu daudzumu sprāgstvielu. Kiho detonēja tos laikā, kad skola bija pilna ar audzēkņiem. No 44 skolā esošajiem audzēkņiem torīt, 38 tika nogalināti un tas ir joprojām nāves gadījumu ziņā lielākais skolu slaktiņš Amerikas vēsturē.
1927.gada 18.maijā notikusī traģēdija Batas pilsētiņā ātri pazuda no publikas apziņas. Daļēji tas bija tāpēc, ka pēc dažam dienām avīzēs parādījās ziņas par Čārlzu Lindbergu - pirmo cilvēku, kurš vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam.
Kiho bija problēmu mākta dvēsele. Dzimis 13 bērnu ģimenē Tekumsē, Mičiganā 1872.gadā. Viņa māte nomira, kad viņam bija 18 gadu, un viņa tēvs pēcāk aprecējās ar meiteni vārdā Frānsesa Vildere, kura bija jaunāka par pašu Endrjū. Kiho ciest nevarēja savu pamāti, taču viņš tika no viņas prom, kad aizgāja no mājām, lai studētu elektrotehniku Mičiganas štata koledžā. Pēc tam viņš strādāja par elektriķi Misūri līdz kādu dienu guva smagu galvas traumu pēc kritiena no augstuma, kas atstāja viņu komā. Viņš atguvās, bet 1905.gadā pārcēlās uz Mičiganu un strādāja tēva fermā.
1911.gadā Kiho tēva mājā uzsprāga eļļas krāsns. Tēva jauniņā sieva Frānsesa bija viscaur liesmās un, lai gan Endrjū varēja glābt viņas dzīvību, viņš vilcinājās uzliet viņai spaini ūdens. Viņa vēlāk nomira no gūtajiem ievainojumiem, un cilvēki baumoja, ka Endrjū tīši bija sabotējis krāsni, lai nogalinātu savu pamāti.
1912. gadā viņš apprecējās ar savu koledžas laika draudzeni Nelliju un 1919. gadā pēc sava tēva nāves pārcēlās uz dzīvi saimniecībā netālu no Batas, kuru viņš bija iegādājies par 12,000 ASV dolāriem, samaksājot pusi no saviem ietaupījumiem un ieķīlājot saimniecību par otru summas daļu.
Viņa kaimiņi viņu uzskatīja par inteliģentu personu, kuras rīcība dusmu uzplūdā bija nekontrolējama. Viņš bieži izmantoja dinamītu, lai uz lauka spridzinātu celmus vai akmeņus, bija cietsirdīgs pret saimniecībā esošajiem dzīvniekiem un pat nogalināja kaimiņu suni par riešanu vai kaula aprakšanu viņa īpašumā. Klīda arī baumas, ka reiz pat viņš no dusmām nosita zirgu.
Kad valdība paaugstināja nodokļus, lai samaksātu par jauno Batas Konsolidēto skolu, kurā bija apvienotas vairākas reģiona skolas, Kiho pret to iebilda. Skola tika atvērta 1922. gadā, un 1924. gadā Kiho piedalījās vēlēšanās par amata vietu skolas valdē, kā rezultātā viņš tika ievēlēts par finanšu uzraugu.
Viņš iemantoja sīkstuļa slavu, bieži vien atsakoties apstiprināt nepieciešama jauna skolas aprīkojuma iegādi un cenšoties novērst būtisku nodokļu naudas izšķērdēšanu. Tāpat viņš strīdējās ar skolas pārzini Emoriju Haiku [Emory Huyck], kurš viņu apsūdzēja nespējā pārvaldīt skolas finanses.
Kad 1925. gadā atbrīvojās pilsētas pašvaldības sekretāra amata vieta, Kiho to īslaicīgi ieņēma, taču 1926. gadā vēlēšanās uz šo amata vietu viņš zaudēja citam kandidātam.
Viņa vilšanās par zaudēšanu šajās vēlēšanās mijās ar citām problēmām. Viņš centās pārliecināt banku samazināt viņa īpašuma noteikto vērtību tā, lai viņam būtu jāmaksā mazāks nekustamā īpašuma nodoklis, kas atkal tika paaugstināts jaunizveidotās skolas dēļ. Tāpat viņš lūdza banku dzēst hipotēku, taču tā vietā banka viņam draudēja liegt tiesības izpirkt ieķīlāto īpašumu.
Tad Kiho sāka kalt plānu, kā uzspridzināt skolu. Viņš sāka vākt kopā sprāgstvielas un paslēpt tās ap savu māju un zem skolas. Pirms viņš detonēja pirmo no spridzekļiem, viņš noslepkavoja savu sievu.
Pulksten 8:45 no rīta 18. maija rītā viņš detonēja dinamītu pie savas mājas un savā fermā, nogalinot visus savus mājlopus. Tajā pašā laikā eksplodēja sprāgstvielas Batas skolā. Pēc tam viņš ar savu pikapu, kas bija piebāzts ar spridzekļiem un metāla šrapneli, brauca uz pilsētu. Viņš piestāja pie iznīcinātās skolas, kur cilvēki tobrīd izmisīgi no drupām vilka ārā bērnus. Viņš pasauca pie mašīnas pārzini Haiku un tūlīt pēc tam uzspridzināja savu mašīnu, nogalinādams sevi, Haiku, kādu fermeri, kurš palīdzēja bērnu glābšanā un astoņus gadus vecu zēnu, kurš bija izdzīvojis skolas sprādzienā.
Dienas noslēgumā 45 cilvēki bija miruši un desmitiem ievainoti. Pēc sprādzieniem izmeklētāji pie Kiho fermas žoga atklāja piesietu koka zīmi ar Kiho pēdējiem vārdiem uz tās:” Par noziedziniekiem padara, nevis piedzemdē".
Savus motīvus šim slaktiņam Kiho paņēma sev līdzi kapā. Avīzēm bija grūti rakstīt par kaut ko tik traģisku, tāpēc līdzko parādījās priecīgās ziņas par Lindbergu, vairums cilvēku Amerikā aizmirsa par Batas upuriem. Vietējie, protams, to atcerēsies vienmēr.
