local-stats-pixel fb-conv-api

Sisī gals2

V asaras sesija bija veiksmīgi beigusies un Marija apjauta, ka mācību virpulī aizmirsusi par vasaru. Te tā nu bija pienākusi. Bet šogad viņa nebija atlicis laika tās plānošanai. Meitene nolēma sākt pirmo brīvdienu ar brokastīm. Uzlikusi ūdeni vārīties, viņa apsēdās uz sāka domāt. Lai arī kas nenāktu prātā, tam vajadzēja naudu, bet atkal zvanīt mātei viņa nevēlējās. Pati vainīga, ka bija spiesta maksāt par eksāmenu pārlikšanu. Kamēr viņa šķetināja domu pavedienu, ūdens bija uzvārījies un viņa atcerējās par bijušo darba vietu. Visu dienu apkalpoja klientus un saņēma maz. Kafejnīca nav variants. Marija nevarēja neko labāku ātrumā izdomāt, kā iemest googlē frāzi “motivējoša atlīdzība, nav nepieciešama pieredze.” Nekas īpaši derīgs neparādījās un viņa nolēma ievietot pati savu sludinājumu, kurā uzsvēra savu motivāciju un vēlmi labi pelnīt, protams, atgādinot par savām komunikācijas prasmēm, bet arī par savu jaunību. Viņa pabeidza brokastis un uzsāka dienu.

Telefons iezvanījās. Svešs numurs. Viņa bailīgi pacēla klausuli. Pretī skanēja laipna vīrieša balss. Viņš stāstīja, cik grūti mūsdienās jauniešiem nopelnīt. Un piedāvāja darbu kā web cam modelei. Viņa skaļi pateica “Nē” un nometa klausuli. Apsēdusies uz parka soliņa, sāka uzmākties zaudētas iespējas sajūta. Vīrietim bija taisnība, nekas slikts nevar notikt, pie tam viņi gādāšot, lai viņas “istaba” neesot redzama Latvijā. Vakarā vīrietis zvanīja atkal un jautāja, vai viņa neesot pārdomājusi. Marija piekrita darba intervijai.

Tas bija neuzkrītošā ofisa ēkā. Nekas neliecināja par īpatnējo biznesu. Iegājusi ofisā, viņu uzaicināja apsēsties blakus citām meitenēm. Ik pa laikam kāda ienāca un iznāca no kabineta. Viņa sadzirdēja savu vārdu un devās iekšā. Vīrietis uzdeva pāris jautājumus un aicināja nākt līdzi. Kabinetā bija otrās durvis, kas veda uz īsu, tumšu koridori. Koridors savienoja ar vairākām mazām istabiņām. Aizvedis meiteni līdz galam viņš norādīja uz durvīm: “šī, iespējams, būs Tava istabiņa. Bet Tev sevi jāpierāda.”

Istabā atradās dators, kamera un liela gulta. Kā arī neliels skapis. Sienas bija košos toņos un nekur nebija atrodams logs. Istabu piepildīja vāja, sarkana gaisma. Vīrietis piegāja pie skapīša un izņēma drēbju kaudzi, tad to nometa uz gultas. “Velc šo!” atskanēja pavēle. Marija bija pārsteigta, tomēr zināja, ka tāpat vien naudu nedot. Viņa paņēma veļu rokās un nogaidīja. Vīrietis nepameta istabu un pat neaizgriezās. “Velc šīs drēbes!” atskanēja pavēle. Viņa vēl mirkli vilcinājās. Tad viņš izņēma no kabatas sauju ar viena eiro monētām un nometa tās uz gultas. Viņa saņēma savus spēkus un pārvilka drēbes. Melnajā bikini, garajās zeķēs ar mežģīņu maliņu viņa izskatījās tik ļoti pērkama. Dārga, bet pērkama. Tad viņš lika viņai uzvilkt pa virsu pieguļošu krekliņu un rūtainus, īsus svārkus. “Tagad lēnām izģērbies!” atskanēja kārtēja pavēle. Ik pa brīdim viņas virzienā lidoja pa monētai. Pēc pirmā priekšnesuma viņš ieslēdza datoru un parādīja tehnikas detaļas. “Izskatās, ka proti pakļauties, rīt būs Tava pirmā darba diena,” formāli noteica vīrietis, iziedams no istabas. Viņa pārģērbās un salasīja izmētātās monētas. Nav slikti par pusstundas darbu. Izgājusi no istabas, viņa turpināja ceļu caur kabinetu, kur viņu jau sagaidīja. “Kur liki naudu? Noliec to uz galda!” Viņš visas monētas sadalīja četrās kaudzītēs. “Trīs ceturtdaļas Tev, bet divdesmit pieci procenti firmai! Saprati?” Viņai tikai atlika apstiprinoši pamāt ar galvu.

Nākamajā naktī viņa atkal atradās ofisā. “Priekšnieka šodien nav, es Tev tūlīt iedošu atslēgu, ” steidzīgi runāja sekretāre, “starp citu, kāds būs Tavs skatuves vārds? Man vēl jāpabeidz Tava profila izveide.” Meitene brīdi domāja opcijas. Vajag kaut ko jautru un īsu. “Es būšu Sisī!”

Vēl bija palikušas dažas minūtes līdz pārraides sākumam. Viņa atvēra skapīti, lai paņemtu drēbes un pamanīja virkni citu priekšmetu. Atskanēja signāls un šovs sākās. Klientu vēlmes bija dažādas, bet lielākoties nekaitīgas. Tikai tagad viņa saprata, kāda bija muļķe, pagājušo vasaru strādādama par minimālo algu. Viņa raudzījās ekrānā un redzēja, cik seksīga patiesībā ir. Jaunība ir īsa un tā jāizmanto. Viņa sevi centās mierināt. Un nav jau tā, ka viņa tikai pārdot sevi, viņa arī gūst pieredzi un kādreiz būs labāka sieva un mīļākā.

“Es vēlos lai Tu dejotu,” Marija lasīja ekrāna stūrītī. Viņa lauzītā angļu valodā aicināja par šo vēlmi maksāt. Un nauda sāka ripot, meitene dejoja. Galva reiba, bet tas bija sīkums pret peļņas iespējām. “Es gribu vēl ātrāk,” pieprasīja neveiksminieks, kuram seksīgu meiteni bez maksas ieraudzīt dejojot veļā nespīdēja. Viņa griezās, cik ātri spēja un pēkšņi juta, ka zaudē līdzsvaru. Viņas kāja bija aizķērusies aiz datora lādētāja vada. Sekoja kritiens, un meitenes galva atsitās pret gultas koka malu, atskanēja dobjš blīkšķis. Grīdu pamazām sāka pārpludināt asinis. Viņas muskuļi raustījās un elpa kļuva aizvien seklāka un ātrāka. Viņa palika blāva un nekustīga. Kad telpā ieskrēja darba biedri, tajā nebija dzīvas, jautras, jaunas sievietes, tikai auksts, blāvs, nekustīgs ķermenis, ko ieskāva asins peļķe. Viņa izskatījās kā lelle. Līķa blāvums izcēla melnos matus un sarkanās lūpas.

53 2 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Forši, man patika! Interesants stāsts un plūstošs teksts 🙂
3 0 atbildēt

Tās briesmīgās beigas nevajadzēja!

1 1 atbildēt