Lai bez atvēršanas varētu kaut ko vairāk pateikt, ir jāzina vairākas lietas:
1. korķu materiāls. Ja ir dabīgs korķis, un nav glabātas guļus, un reizi 3 mēnešos pagrieztas par 180grādiem, visticamāk, ka korķis ir izkaltis, pudelē ir ticis gaiss, iekšā ir labs etiķis gaļas marinēšanai.
2. ja ir plastmasas korķis, situācija jau var būt labāka, un pudelē varētu būs saglabājies vīns.
3. kā var pārbaudīt, kāds ir korķis - sagāzt pudeli uz sāniem, paņem jaudīgu led lukturīti un paspīdināt vietā, kur beidzas korķa folija. Koka korķis būs ļoti tumšs, plasmasas korķis parasti ir balts. Ja īsti nevar noteikt krāsu, noteikti var mēģināt saskalināt pudeli, lai no korķa noskalojas nosēdumi. Nesatraukājies, ja vīns bija labs, no sakratīšanas sliktāk nepaliks, tie nosēdumi dienas beigās atkal būs pudeles dibenā. Ja korķis ir no koka, sliktāk nu točna vairs nebūs.
4. no nelielā apraksta par vīnu un šķidruma krāsas ir secināms, ka tie ir deserta vīni jeb gaišie vīni. Pēc pieredzes varu teikt, ka tie varētu arī saglabāties līdz šodienai, bet, ja atkorķēsi pudeli, jāizdzer tajā pašā dienā, jo pat pēc dažām stundām var zust tā garša un notiek pārvēršanās par suslu.
5. par cenu - par franču vīniem piekrītu, tur deserta vīni tirgojas par ļoti lielu naudu. Pēc apelāciju sistēmas deserta vīnu ražotāji tikai viens ir visaugstākajā līmenī - nerakstīšu pareizu rakstību, izrunā : šatto du i kem. Château d'Yquem. Cenas par pudeli - no eur 350 līdz pat eur1200. Fantastisks deserta vīns. Bet turpat kilometru no viņiem ir cita pils, kurā vīns garšo tik pat labi, bet cena par pudeli ir eur 60-80. Jo ir klasi zemāks apelāciju sistēmā. Tā kā neesmu tāāāāds spečuks, pēc maniem un manu kolēģu ieskatiem, vīns garšoja vienādi. Par ungāru vīniem man ir šķidrāka nojauta, bet aprakstītā shēma ir nedaudz līdzīga - frančiem ir speciāla sēnīte, kas caurdur vīnogu miziņu, un ar saulītes un siltuma palīdzību no vīnogas pastiprināti izdalās liekais ūdens, kuru molekulas tiek cauri miziņai, savukārt fruktozes molekulas ir lielākas un tās paliek vīnogā, un tad faktiski novāc ķekarus ar rozīnēm, no kuriem tad arī iegūst tos deserta vīnus. Kāds prasīs, a ja ir lietus vai mitrs rudens. Tajā krutajā pilī mums tā arī atbildēja - katrus 20 gadus viņiem vīna nav. Jo ir tik mitrs, ka nevar dabūt lieko mitrumu ārā no vīnogas, un nav no kā taisīt vīnu.
PIedāvājums - vienu pudeli aiznest uz spečuku bodi, piemēram, noble vīni vai vīnu studiju, viņiem ir iekārta, kas ļauj izsūkt no pudeles vīnu, piemēram vienu glāze, īpaši nesabojājot korķi, un vietā iepumpē slāpekli, kas ir inerta gāze, tādā veidā pudelē paliek vīns un var turpināt glabāties. Vai tik vecam ungāru vīnam to varētu izdarīt, es nezinu, bet parasti šo metodi izmanto 20 un vairāk gadus veciem vīniem.