Starp dzīvajiem un mirušajiem (1)10

Beidzot es jūtos brīva.
Pa īstam.Man nesāp kā kādreiz un nesalst pat aukstajos ziemas rītos,man nav skumji drūmajos vakaros un mani nemoka bezmiegs tumšajās un garajās naktīs. Kamēr citi dzīvo es tikai vēroju.Es nedzīvoju,bet esmu un man ar to pietiek. Varbūt kādreiz es atradīšu savu vietu, taču patreiz man šeit patīk. Es varu kādam elpot pakausī,bet viņš pat nenojauš,ka nav viens. Vai tas nav jautri ?Mani noteikti sagaida jauki laiki.
Kur es biju pirms tam? Es dzīvoju normālu dzīvi,gāju uz darbu,mīlēju savu vīru un audzināju divus brīnišķīgus bērnus. Tad es biju neievērojama un tagad tāda esmu. Tikai atšķirība tāda,ka tagad es neko nevaru ietekmēt viss, kas bijis ir palicis tur- iepriekšējā dzīvē. Tagad es tikai vēroju. Man ir tik daudz enerğijas un spēka itkā es būtu uzlādēta baterija,kas vienmēr pieslēgta pie elektrības. Es neguļu,neēdu,nedzeru un nestrādāju. Vienkārši esmu. Man tas patīk. Sēžu un ar acīm ciet baudu mirkli.Pēkšņi sadzirdu tālumā esošus šņukstus. Atveru acis un pagriežos skaņas virzienā,taču neko neredzu,tikai sniegbaltu miglu,kas ir necaurredzama. No kurienes tā uzradās? Brīdi raugos un atkal sadzirdu iepriekšējo raudāšanu,tikai tagad skaļāku un ilgāku,ļaujot noprast,ka šņuksti pieder bērnam. Sāku griezties apkārt,samiedzot acis,lai saredzētu nelaimīgo raudātāju,taču neveiksmīgi.
-Kur tu esi ? Es skaļi nokliedzos.
Atbildi nesagaidu, tikai dzirdu vēl skaļāku raudāšanu. Nolemju vēl skaļāk sasaukt,taču bez rezultātiem. Nopūšos. Šobrīd vienīgais,ko varu darīt ir klausīties un mērķtiecīgi doties pretī skaņai. Tā nu es lēnām eju, taustoties baltajā gaismā.Manas acis ir tik stipri samiegtas,ka drīz ap tām veidosies rievas, veidojot sīkus asinsizplūdumus, kas izskatīsies kā zili diegu mudžekņi. Pēkšņi saredzu mežu. Apstājos un vēroju. Kaut arī nejūtu savas kājas un nespēju sasmaržot svaigo gaisu es to iztēlojos itkā ievelkot smaržu nāsīs un dodos uz priekšu. Es nejūtu neko,taču spēju kontrolēt savu ķermeni. Mans ķermenis ir miris,bet reizē arī dzīvs un tas mani sāk satraukt,jo es nesaprotu,kas notiek.