Asorti ar tekstu šodienai (19.08.2019)9

Vecs, vecs ebrejs sūdzas Dievam:
- Par ko, par ko man visas šīs nelaimes, par ko? Konkurenti izputināja, sieva mani pameta, bet sievasmāti līdzi nepaņēma, paša bērni apsmej, sveši bērni rāda ar pirxtiem. Par ko? Es taču visu mūžu esmu bijis Tev uzticīgs...
Ilgs klusums. Tad paveras mākoņa maliņa un atskan dobja balss:
- Nu nepatīk man tavs ģīmis! nu nepatīk!

— Puika! Tavs suns izlaka visu manu pienu! 
- Paldjes, Ka pateicāt! Šodien viņš vairs nedabūs ne lāsītes. Ka nepārdzeras. 
* 
- Ko tu, Jānīt, šodien skolā darīji? — jautā lielais brālis mazajam. 
— Gaidīju zvanu, kad beigsies stunda, — mazais vaļ¬sirdīgi atbild. 
*

Skolotājs ir dusmīgs. Un ne bez pamata ... 
— Kāpēc tu siti Džimam? 
— Tāpēc, ka pagājušajā pavasarī viņš. mani nosauca par šimpanzi! 
— Bet kāpēc tu viņam siti tikai šopavasar? 
— Tāpēc, ka es tikai vakar pirmo reizi ieraudzīju šim¬panzi .

Melns pūdelis dzenas pakaļ diviem zaķiem. Ceļā tas satiek baltu pudeli. Juzdams lielu nogurumu, melnais saka baltajam: — Paskrien tagad tu viņiem pakaļ! 
Pēc brīža viens no zaķiem atskatās atpakaļ un iesaucas: 
— Laižam veicīgāk! Tas draņķa suns ir nometis svārkus! 

Vārna, skatīdamās uz reaktīvo lidmašīnu, saka otrai: 
— Interesanti gan, kā tas sudrabainais putns tur augšā var tik briesmīgi ātri lidot? 
Otra vārna: — Es domāju, ka tu arī lidotu tikpat ātri, ja tev kāds asti aizdedzinātu! 
*

— Kur tu, dēls, dabūji šīs skaistās neļķes? 
— Tur aiz upītes, Džonsonu dārziņā. 
— Bet vai Džonsoni to zina? 
— Kā tad nezinās, ja viņi abi man dzinās paka] veselu puskilometru!

— Rolf! Kas tur tik briesmīgi trokšņo gala istabā? — sauc vecāmāte no virtuves. 
— Tur papus ar māmiņu gatavo manu mājas darbu matemātikā! 
*

Francis skrien ielai pāri un paklūp tā, ka nostiepjas visā garumā. Kāda līdzjūtīga tante palīdz viņam piecelties. 
— Cerams, puisīt, ka deguns tev palika vesels, — viņa mierinādama saka. 
— Jā, jā, — īgni noņurd Francis, — tie divi caurumi tur bija jau agrāk ... 
*

— Mans brālis skolas sacensībās noskrēja divus kilo¬metrus vienā minūtē! 
— Nemels niekus! Tad viņš pārspējis pasaules rekordu!' Tas nav iespējams! 
— Ir iespējams, ja zina īsāko ceļu .

— Kāpēc tu divnieku mājās nes tik mierīgi? 
— Tāpēc, ka protu to pasniegt... 
— Kā tad tu to dari? 
— Es izvelku no somas dienasgrāmatu un tūlīt sāku skaļi raudāt, vecāmāte arī, un Bobis sāk gaudot... Tad mamma metas mierināt vecomāti un dzīt Bobi laukā no 
istabas. Un tad jau es tieku sveikā cauri! 
*

— Vai tu, Džim, nezini, kāpēc mēs vienmēr vispirms redzam zibeni un tikai pēc tam dzirdam pērkonu? 
— Tas taču pavisam vienkārši... Tāpēc, ka mums ausis atrodas aiz acīm!

Skolotāja vaicā skolēnam: 
— Vai tu man varētu paskaidrot, kāpēc šodien atkal nokavēji stundu? 
— Nu . . . tāpēc, ka es pārāk vēlu iznācu no mājām. 
— Un kāpēc tu neiznāci no mājām laikus? 
— Gluži vienkārši tāpēc, ka bija pārāk vēls, lai izietu laikus no mājām.

Jānītis pastrādājis nedarbus. Vecāki viņu pa¬matīgi norāj, bet zēns sāk aizgūtnēm raudāt. Pēc laba laiciņa viņš apklust. 
— Nu, vai esi nomierinājies? — vaicā tēvs. 
— Nē, tēt. Es tikai gribu drusciņ atpūsties.

***

Sarunājas divi draugi. 
— Zini, man ir ļoti gudrs suns. Viņš vienmēr dod man ziņu, ja kāds tuvojas mūsu mājai. 
— Vai viņš skaļi rej un skrien pie durvīm? 
— Nē. 
— Ko tad viņš dara? 
— Slēpjas zem gultas.