Visnāvējošākās planētas Visumā14

COROT-7b. 2009.gada februārī astronomi aptuveni 500 gaismas gadu attālumā Vienradža zvaigznājā atklāja jaunu citplanētu un nosauca to par COROT-7b. Tā ir cieta, Zemei līdzīga planēta kaut arī reiz tā ir bijusi "karstais jupiters" - termins, ar ko apzīmē gāzes gigantus ārpus mūsu Saules sistēmas, kuri atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm. COROT 7-b nav vieta, kur dzīvas būtnes gribētu atrasties. Sāksim ar to, ka tās atmosfērā ir minerāli, kas veido akmeņus saturošus mākoņus. No šiem mākoņiem līst mazi akmentiņi. COROT-7b gravitācija 1,7 reizes pārsniedz Zemes gravitāciju un temperatūra ir ap 1650 °C t.i., uz planētas ir apmēram tāda pati temperatūra, kāda ir martenkrāsnī. Astronomi uzskata, ka ieži pret zvaigzni paverstājā daļā tiek izkausēti, jo šādā temperatūrā tie nespēj palikt cietā stāvoklī. Mūsu Zeme atrodas 60 reižu tālāk no mūsu Saules, nekā COROT 7-b no savas zvaigznes. Tas nozīmē, ka dienas laikā zvaigzne COROT 7-b debesīs izskatās 360 reizes lielāka par mūsu pašu Sauli, raugoties debesīs šeit no Zemes. Ņemot vērā tuvuma savai zvaigznei, arī šīs planētas viena puse, visticamāk, allaž ir pavērsta pret zvaigzni un saņem ellišķīgu karstumu, kamēr otra slīgst mūžīgā tumsā. Ja nebijāt vēl ieplānojuši, kurp doties nākamajā atvaļinājumā un gribat gūt iedegumu, varat izmēģināt šo ugunīgo citplanētiešu planētu.

OGLE-2005-BLG-390Lb. OGLE-2005-BLG-390Lb ir klinšaina citplanēta ar ļoti plānu atmosfēru. Tā atrodas tieši Piena ceļa vidū Strēlnieka zvaigznājā 20 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šie trīs faktori sākotnēji astronomiem deva cerību, ka uz tās pastāv dzīvība. Taču tagad ir skaidrs, ka temperatūra uz šīs planētas ir pārāk zema un iespēja, ka uz tās pastāv dzīvība, ir ļoti niecīga. Virsmas temperatūra uz OGLE-2005-BLG-390Lb ir ap -220 grādiem pēc Celsija. Tik zemā temperatūrā nespētu izdzīvot neviena no mums zināmajām dzīvības formām. Salīdzinājumam, zemākā temperatūra kāda jebkad reģistrēta uz Zemes ir -97,8 grādi pēc Celsija. Šāda temperatūra tika fiksēta ledusaukstajā Antarktīdā, reģionā, kas nekad nav pieredzējis Saules gaismu. Mēģinājums ieelpot tik aukstu gaisu iznīcinās mūsu plaušas acumirklī un izraisīs tūlītēju nāvi.

TrES-2b. Šī ir vistumšākā līdz šim novērotā planēta. Tā ir tik tumša, ka pat ogles uz tās fona izskatīsies gaišākas. TrES-2b ir Jupitera lielumā un atrodas Drakona zvaigznājā 750 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tās zvaigzne GSC 03549-02811 ir ļoti līdzīga mūsu Saulei. TreES-2b ir melna, jo tās atmosfēra absorbē vairāk nekā 99% gaismas, ko tā saņem no savas zvaigznes. Astronomi uzskata, ka šī planēta atstaro tik maz gaismas , jo tās atmosfēra sastāv no gāzveida nātrija, kālija un titāna oksīda, kas labi absorbē gaismu. Taču tas, ka planēta ir melna nenozīmē, ka uz tās ir auksts. Patiesībā tās virsmas temperatūra sasniedz vairāk nekā 980 grādus pēc Celsija. Tā ir tik nokaitēta, ka izdala nespodru sarkano gaismu, kas līdzīga nokaitētas elektriskās plīts spirāles gaismai.

Upsilon Andromedae b. Upsilon Andromedae ir viena dīvaina citplanēta, kas riņķo ap savu zvaigzni Upsilon Andromedae A, kas atrodas 44 gaismas gadu attālumā no Zemes. Savu orbītu šī planēta pabeidz 4,6 dienās. Kā jau nojautāt, tas nozīmē, ka viena planētas puse vienmēr ir pavērsta pret zvaigzni un ir neticami karsta. Interesanti, ka šīs planētas viskarstākais reģions - "siltais plankums", neatrodas apgaismotajā pusē. Tā vietā tas atrodas pusē, kas nekad nesaņem gaismu. Šis atklājums mulsināja astronomus, planētas pusei, kas pavērsta pret tās zvaigzni pēc loģikas vajadzētu būt karstākai. Kā tas iespējams? Ir izvirzīta viena teorija par to, kā tas darbojas. Upsilon Andromedae A radītā svelme triecas pret citplanētas Andromedae b apgaismoto pusi, izraisot gaisa uzkaršanu. Kad šis gaiss kļūst pietiekami karsts, vējš to pārnes uz planētas tumšo pusi. Tajā pašā laikā vējš pārnes auksto gaisu no planētas tumšo pusi uz gaišo pusi. Tad šis process turpinās. Nepārtrauktā apmaiņa nozīmē, ka tumšā puse tiek nodrošināta ar karsta gaisa plūsmu, bet puse, kas vērsta pret zvaigzni, saņem daudz vairāk vēsa gaisa.

KELT-9b. Citplanēta KELT-9b ir viskarstākā planēta, kādu mēs jebkad esam atklājušii. KELT-9b dienas pusē temperatūra sasniedz aptuveni 4600 grādus pēc Kelvina. Tā ir karstāka nekā liela daļa zvaigžņu un tikai par 1200 grādiem pēc Kelvina vēsāka nekā Saules virsma. Šī citplanēta, kas atrodas aptuveni 650 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā, ir aptuveni 2,5 reizes masīvāka par Jupiteru, bet tās blīvums ir uz pusi mazāks nekā Saules sistēmas lielākajai planētai, jo zvaigznes KELT 9 intensīvais starojums to ir uzpūtis kā balonu. KELT-9b riņķo ap zvaigzni, kura ir aptuveni 2 reizes lielāka un gandrīz divas reizes karstāka nekā Saule. Merkurs atrodas 10 reizes tālāk no Saules, nekā KELT-9b ir no savas zvaigznes. Astronomi pieļauj, ka tikai nieka 200 Zemes gadu laikā citplanēta KELT-9b zaudēs visu savu atmosfēru sakarā ar zvaigznes KELT 9 izplešanos.