Ne kuram katram izdodas saprast mūsdienu mākslu. Lai uztvertu darbā iekļauto ideju, šķiet, brīžiem vajag speciālu izglītību. Tomēr varētu būt interesanti uzzināt, par ko tieši mūsdienās tiek maksāti simtiem miljoniem dolāru. Tāpat mākslas darbi bez problēmām savāc milzīgas skatītāju rindas.
Demiens Hirsts "Laktuloza" 2017. g.
Jau 25 gadus šis mākslinieks eksperimentē ar krāsainiem aplīšiem. Caur to tiek stāstīts par nāves tēmu, jo tie nav vienkārši krāsaini aplīši, bet tās ir homeopātiskas tabletītes.
Mākslinieks ir iestājas par veselību mūsdienu sabiedrībā. Pat viņa darbu nosaukumi ir ņemti no ķīmijas kompānijas kataloga.
Dažādie krāsu aplīši nozīmē dažādas psihoaktīvās vielas zālēs.
Frīda Kalo "Divas Frīdas" 1939. g.
Visi viņas mākslas darbi ir autoportreti, bet šis savukārt simbolizē viņas salauzto sirdi pēc šķiršanās ar savu vīru. Pa labi ir tā, kuru vīrs mīlēja, bet pa kreisi ir tā, kuru viņš nodeva.
Marks Šagāls "Pastaiga" 1917. -1918. g.
Arī Marka Šagāla gleznas ir autobiogrāfiskas. Šajā var redzēt nevis vienkārši vīrieti un sievieti, bet gan viņu pašu kopā ar savu sievu. Viņš stāv uz zemes, bet sieva lido mākoņos, bet tomēr viņi ir kopā. Neskatoties uz attālumu viņi tur rokas, pārvarējuši zemes pievilkšanās spēku.
Žuans Miro "Vīrietis un sieviete pie ekskrementu kaudzes" 1935. g.
Tā ir viena no 12 gleznām, kas ir radusies pilsoņu kara laikā. Ar šo gleznu mākslinieks ir centies nodot visas tās šausmas. Ekskrementu kaudze ir fašistu ambīcijas, tumši oranžā daļa - kara upuri, bet sarkanās rokas asinis.
Pols Gogēns "No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kur mēs ejam?" 1897.-1898. g.
Šajā darbā ir iekļautas pārdomas par dzīvību un nāvi. To vajag lasīt no labās uz kreiso pusi, līdzīgi senajiem ruļļiem. Jaunas meitenes ar bērniem ir dzīves sākums, otra grupa ir dvēseles attīstības austākā stadija. Savukārt vecā sieviete noslēdzošajā grupā ir tuvu nāvei, kas nozīmē nolemtību.
Endijs Vorhols "Bundžas ar Kempbela zupu" 1962. g.
Viņa darbi ir maksimāli vienkārši un ar viegli atpazīstamiem simboliem. Var teikt ikdienišķiem. Šo darbu viņš uzzīmēja, jo viņam patika Kempbela zupa. Tāpat kā coca-cola un nauda.
Gerhards Rihters "Aušvice" 2014. g.
Tas ir veltīts koncentrācijas nometnēm un tur ieslodzītajiem. Šajā gleznā krāsas slānis ir uzklāts viens pēc otra, lai precīzi atspoguļotu līķu kalnus, kas bija koncentrācijas nometnēs
Marks Rotko "Oranžais, sarkanais, dzeltenais" 1961. g.
Šo gleznu pārdeva 2012. g. tikai par ...86 miljoniem dolāru. Šajās gleznās nav slēptas nozīmes vai simbolu. Gleznas aplūkojot vajag koncentrēties uz izjūtām, ko rada krāsas tajā. Mākslinieks vēlējās, lai skatītājs izjūt visas emocijas, ko rada krāsas dziļums.
Gustavs Klimts "Sievietes trīs vecumi" 1905. g.
Tas ir jūgsdenstila mākslinieka darbs, kas ieguva zelta medaļu 1911. g. Viņa gleznām ir raksturīgs simbolisms.
Šajā gleznā var redzēt trīs sievietes, kas ir viena sieviete trīs dažādos dzīves posmos, kas simbolizē dzīves cikliskumu un laika tecējumu.
Vincents Van Gogs "Kafejnīcas terase naktī" 1888. g.
Lai arī šeit nevar ieraudzīt neko neparastu, Van Goga pētnieks Džareds Baksters ir izteicis pieņēmumu, ka šī ainava simbolizē "Pēdējo vakarēdienu". Ja papēta gleznu, tad var ievērot, ka vidū ir oficiants baltā, bet viņam apkārt 12 apmeklētāji. Aiz oficianta muguras ir logs, kas veido krustu.
Viss ir vienkārši - tiem, kam patīk aizdomāties un iedziļināties novērtēs šādu mākslu, pārējie priecāsies par puķītēm un kaķīšiem.
Nesaprotu cilvēkus kuri čīkst par to, ka darbiem jābūt pašsapotamiem. Tā nav vizuālā analītika, kur pasniedz faktus par noteiktu tēmu, tā lai pat bērnam būtu skaidrs. Gribētos tomēr biki detalizētāk. Piemēram, par Vorholu te ir nošauts biki greizi. Viņam bija ļoti daudz labu ideju par pop kultūru - par bundžām vien varētu veselu rakstu uzrakstīt.
++++
