local-stats-pixel fb-conv-api

Iedvesmojoši stāsti 3. daļa5

Debesu vārti

Kāds samurajs devās pie meistara Zena Hakina un viņam jautāja: - Vai pastāv elle? Vai pastāv debesis? Kur ir tie vārti, kas uz turieni ved? Pa kuriem, lai es ieeju?
Jautātājs bija vienkāršs karotājs. Karotāji vienmēr ir vienkārši - viņu prātā nav viltības, viņi nav matemātiķi.
Viņi pazīst tikai divas lietas: dzīvi un nāvi. Šis samurajs nebija nācis apgūt doktrīnas, viņš tikai gribēja zināt, kur ir vārti, kas ļaus izvairīties no elles un nokļūt debesīs.
Hakins viņam atbildēja tā, ka atbildi būtu varējis saprast tikai karotājs. - Kas tu esi? - Hakins viņam pajautāja.
- Es esmu samurajs, - karotājs atbildēja, - mani ciena pat imperators.
Hakins pasmējās un sacīja: - Tu esi samurajs? Izskaties pēc lupatlaša.
Samuraja lepnums bija ievainots, un viņš aizmirsa kāpēc šurp nācis.
Viņš izrāva zobenu un jau taisījās Hakinu nonāvēt, kad tas sacīja: - Tie ir elles vārti. Šis zobens, šīs dusmas, šis ego - tie atver elles vārtus.
Tādu valodu karotājs saprot.
Arī samurajs uzreiz saprata, ko gudrais vīrs vēlas viņam teikt. Viņš ielika zobenu atpakaļ makstī, un Hakins sacīja: - Tā var atvērt debesu vārtus. Prāts ir debesis, un prāts ir elle - prāts var kļūt gan par vienu, gan par otru. Taču ļaudis aizvien domā, ka abas šīs realitātes atrodas kaut kur ārpus viņiem pašiem... Debesis un elle negaida mūs mūža beigās - tās pastāv te un tagad. Vārti atveras ik mirkli... no debesīm līdz ellei un no elles līdz debesīm var nokļūt vienā sekundē.


Laime

Reiz visi dievi sapulcējās un izlēma radīt vīrieti un sievieti. Viņi grasījās tos radīt pēc sava ģīmja un līdzības, bet viens sacīja: - Pagaidiet! Ja mēs viņus radīsim pēc sava ģīmja un līdzības, tad viņiem būs tāds pats augums kā mums, tāds pats spēks un gudrība kā mums. Vajadzētu izdomāt kaut ko tādu, kas viņus atšķirtu no mums, - ja tā nebūs, mēs radīsim jaunus dievus. Mums viņiem kaut kas jāatņem - taču kas?
Pēc ilgas domāšanas viens sacīja: - Es zinu! Atņemsim viņiem laimi! Vienīgi nelaime - Kur to noslēpt, lai viņi to nekad neatrastu?
Pirmais ierosināja: - Paslēpsim to zemes augstākā kalna virsotnē.
Otrs uzreiz iebilda: - Nē, atceries, mēs viņiem grasāmies dot spēku; reiz kāds uzkāps kalnā un atradīs laimi, un, ja atradīs viens, arī pārējie zinās, kur tā ir.
Cits ieteicās: - Tad paslēpsim laimi jūras dzelmē.
Bet nākamais pretojās: - Nē, atceries, mēs viņiem grasāmies dot gudrību; reiz kāds uzbūvēs kaut ko, ar ko nolaisties jūras dziļumos, un tad viņi laimi atradīs.
Vēl kāds sacīja: - Paslēpsim laimi uz kādas tālas planētas.
Viņam atbildēja: - Nē, atceries mēs grasāmies viņiem piešķirt gudrību; kādu dienu kāds uzbūvēs kuģi ar ko var nokļūt uz citām planētām, un viņi atradīs laimi, un tas laime būs visiem, un viņi kļūs tādi paši kā mēs.
Pats pēdējais ierunājās kāds dievs, kas visu laiku bija klusējis, uzmanīgi noklausījies visu priekšlikumus un katru rūpīgi apsvēris. Nu viņš pārtrauca klusumu un sacīja: Man šķiet, es zinu, kur likt laimi, lai cilvēki to tiešām nekad neatrastu. - Visi pagriezās pret viņu un vienā balsī jautāja: - Kur?
- Paslēpsim laimi viņos pašos - viņi būs tā aizņemti, meklējot to ārpus sevis, ka nekad to neatradīs.
Visi tam piekrita, un kopš tā laika tā arī ir - cilvēki dzenas pēc laimes, nezinot, ka tā ir viņos pašos.


Novecošana ir obligāta...
briedums ir brīvprātīgs

Gājām kopā ar tēvu; pēkšņi viņš kādā ceļa likumā apstājas un pēc īsa klusuma brīža man jautāja: - Vai tu dzirdi vēl ko izņemot putnu dziesmas? Ieklausījos un pēc brīža atbildēju: - Es dzirdu ratu klaboņu.
- Tieši tā, tēvs piekrita. - Tur klab tukši rati.
Jautāju: - Kā tu zini, ka rati ir tukši, ja tos vēl neesam redzējuši?
Uz to tēvs atbildēja: - Ir ļoti vienkārši zināt, kad rati ripo tukši, trokšņa dēļ. Jo rati tukšāki, jo skaļāk klab.
Līdz pat šai dienai, kad ieraugu cilvēku, kas pārāk daudz runā, pārtrauc citus, izturas nepiedienīgi vai varmācīgi, plātās ar savu mantu, jūtas pārāks par citiem, man tā vien šķiet, ka dzirdu tēva balsi sākām: - Jo rati tukšāki, jo skaļāk klab.

36 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Šitie gan ir labi un krietni jēdzīgāki pie iepriekšējiem emotion

3 0 atbildēt

WOW Par to elli un debesīm

2 0 atbildēt

Ja godīgi, man šie stāsti mazliet atgādina pasakas. Pasaku domu. emotion 

P.S. es vēl aizvien gaidu "Virtuālo enģeli"  emotion 

1 0 atbildēt

Supeer! Man patīk! Īpaši pēdējais!😊

0 0 atbildēt