Emociju terapija - Pavasaris
Klusums. Agrs, agrs rīts. Tad tavu prātu pāršalc skaņa, kas līdzinās pilošai lietus lāsei no jumta kores. Un tikai tad noproti - tas ir svaigs, sulīgs un piebriedis kastaņas pumpurs. Pakš! Pakš! Vai esi to dzirdējis kādreiz? Apziņa par to, kas tas īsti bija, atbalsojas tavā prātā kā brīnumaina eiforija - pavasaris ir klāt!
Lēnām mostas pilsētas trokšņi. Tie ir dzidri un pilnasinīgi. Citādāki kā ziemā. Tie atskan skaņi un droši. Kā signāls tavā dvēselē: pārmaiņas!
Aiz pēkšņās sajūsmas tu esi gatavs apskaut sētnieku, kurš parādījies ap stūri, lai saslaucītu klusi noslēpušās ziemas paliekas.
Vējš ir modrs un dvesma moža - svaiguma un negaidīti smaržu pārpilna. Tā nes līdzi sev jaunas vēsmas, Uzdzen maigu drebuli, bet nesaldē. Bet laiks ir mānīgs, nesot līdzi iespēju saaukstēties. Bet tas ir sīkums. Tīrais nieks!
Es aizveru acis un ar sajūsmu gaidu to mirkli, kad manās nāsīs ieskanēsies hiacinšu svaigā, reibinošā smarža. Kad krokusi, tulpes un ievziedi priecēs mūsu vizuālo redzi un kairinās mūsu krāsu un skaistuma šūniņas.
Jocīgais dullums galvā un reibonis sirdī sit arī par cilvēcīgāko īpašību: interesi par mīlestību!
Visas maņas ir pārkairinātas gaidās - par pavasara košo zaļumu, redzot, kā koki šobrīd sacenšas plauksmē par zaļāko augu (liepa un osis slinko). Kad Ceriņi un ābeles, ievas ir tā ieskrējušās uz savā plaukšanas ātrgaitas šosejas, ka nespēj apstāties.
Iedvesma, jūtas, eiforija = pavasaris!
Ze Minka Pavasari mīlošā
