local-stats-pixel fb-conv-api

Toksiskā emocionālā vide4

61 0

Stress, riebums, aizvainojums, negatīvas emocijas, tie ir tikai daži no ļoti daudziem piemēriem, kas ir ietverti šādā toksiskajā vidē. Šādas tipa vides ir dažādu veidu, piemēram, darba vieta vai attiecības. Diemžēl, bieži vien, cilvēki pat nemēģina tikt prom no šādas vides. Kāds dēļ bezjēdzīgas cerības, ka kaut kas mainīsies, kāds dēļ bailēm vai vēl sliktāk, dēļ nevēlēšanās. Dēļ šīm bezjēdzīgajām cerībām, bailēm, vai nevēlēšanās kaut ko mainīt, ciešam ne tikai mēs paši. Cieš arī cilvēki mums līdzās, it īpaši mūsu mīļotie cilvēki.

Lai būtu skaidrāks, kā tad izskatās šāda vide, pastāstīšu piemēru. Piemērs būs no mana paša dzīves, par manu darba vietu un bezjēdzīgo cerību. Protams sīkumos es neizplūdīšu, jo mani ierobežo līgums un datu aizsardzības likums, bet ar to, ko varu izstāstīt būs pietiekami, lai varētu saprast vairāk par šādu vidi un kā tas ietekmē dzīvi.

Šī visa epopeja ir jau no pirmās dienas. Protams nebija tādos apjomos kā ir tagad, bet tomēr šī situācija bija. Es nezināju visus faktus līdz aptuveni otrajai darba nedēļai, kad ar mani apsēdās priekšniece un sāka runāt. Kā viņa man pastāstīja, viņa bija izšķīrusies ar savu vīru, kas starp citu arī strādā šajā uzņēmumā, vēl jo projām. Protams, kad viss šis sākās, viņš bija devies prom uz dažiem mēnešiem. Kamēr viņi nebija viens otram blakus, šī situācija nebija tik asa, kā pēdējos trīs mēnešus. Šo pēdējo trīs mēnešu laikā esmu bijis liecinieks, neskaitāmiem strīdiem, vienaldzībai, un godīgi sakot brīžiem, pat naidam. Un diemžēl, neizskatās, ka kaut kas mainīsies, tieši pretēji, paliks ar vien sliktāk.

Jāsaka visā visumā šī situācija ir ļoti briesmīga, pat biedējošā. Godīgi sakot, šī situācija izraisa riebumu un stresu, kas, diemžēl, tālāk nokļūs pie citiem cilvēkiem. Ir bijuši brīži, kuros es varēju censties, cik ļoti es vēlējos, bet nekas nebija gana labs. Esmu dzirdējis daudzus pārmetumus, par lietām, ar kurām man vispār nav nekāda sakara. Šī visa toksiskā emocionālā vide ir daudz ko ietekmējusi. Gan no procedūru viedokļa, gan no finansiālā viedokļa. Kas savukārt tikai visu pasliktina. Lai cik ļoti es cerētu, ka varu kaut ko mainīt, nekas nemainīsies. Šī ir bezjēdzīga cerība.

Vēl ļaunāk ir tas, ka priekšniecība, šajā situācijā nesaskata sakritību. Viņi, pat ne mazākajā mērā neuzņemas atbildību, par saviem vārdiem un darbiem. Bet, kas ir vēl ļaunāk? Tas, ka nekas īsti netiek darīts lietas labā. Tiek turpināts iet tajā virzienā, kas arī rada šādus rezultātus, kas savu kārt, diezgan loģiski, turpinās veidot vēl vairāk negatīvus iznākumus nākotnē. Jāatceras fakts: lai kaut ko manītu, kaut kas ir jāmaina, kurš šinī gadījumā tiek klaji ignorēts.

Runājot par rezultātu, kā tad visa šī situācija ietekmē mani un iespējams daudzus citus cilvēkus. Jā šeit es ar vārdu “rezultāts” domāju, cilvēka emocionālo stāvokli. Pirmkārt, pats par sevi saprotams, tas rada stresu. Stress var novest līdz sliktam miegam, vai pat bezmiegam, kas savukārt sajaukumā ar stresu, radīs vēl vairāk slikta miega, kas atkal radīs vēl lielāku stresu. Kā apburtais loks. Šis apburtais loks vēlāk atsauksies uz tavu darba rezultātu un vēlmi strādāt vispār. Laikam lieki piebilst, ka šis scenārijs nav labs, ne tev, ne uzņēmuma kurā tu strādā. Pēc, kāda laika vispār parādīsies riebums, pret darbu, kas ,godīgi sakot, ir arī noticis ar mani. Ticiet man, nav patīkami katru rītu celties un doties uz darbu, kas nedara laimīgu. Un diemžēl, pēdējā lieta, kas notiek ar cilvēka emocionālo stāvokli, ir tas, ka šo stāvokli kļūst grūtāk kontrolēt. Un jo ilgāk tu esi pavadījis laiku šādā toksiskā vidē, jo grūtāk vēlāk būs izrauties un vēl grūtāk kontrolēt savas emocijas. Šīs emocijas plūdīs pāri Jūsu tuvajiem. Pāri cilvēkiem kurus Jūs mīlat. Diemžēl, pats biju šādā situācijā un vēl jo vairāk žēl ir tas, ka manai burvīgajai līgaviņai, bija tas viss jāpārdzīvo. Jā, bieži vien viņa saņēma no manis caururbjošu skatienu, kādu nepatīkamu frāzi, vai manus dusmu uzplūdus. Bet viņa bija tā, kas atvēra manas acis un norādīja uz šo kļūdu un šo negatīvo pārdzīvojumu, par kuru es rakstu.

Ko tad darīt, ja esi nokļuvis šādā situācija? Ja tas tā notiek, tad ziniet, kaut kas ar steigu ir jāmaina. Tas protams varbūt būtu grūti izdarāms, bet ko vajag to vajag. Šī toksiskā vide var atstāt ļoti negatīvas sekas, tavā dzīvē. Tā ietekmēs tavu privāto dzīvi, tavas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, tavu produktivitāti. Un vispār, ja esi nokļuvis šādā situācijā, mēģini atrast risinājumu pēc iespējas ātrāk. Ja vajag bēdz prom, cik ātri vari. Šāds solis nebūs gļēvs, tieši otrādi, tas parādīs tavu drosmi, tas parādīs tavu apņemšanos un protams, tavu veselo saprātu. Es vienmēr esmu teicis, ka dzīvojam vienu reizi, tad kāpēc mums tā būtu jādzīvo mokās?

Ja runājam par darba. To laikam mainīt būtu viss grūtāk un ne jau tāpēc, ka grūti to būtu atrast, bet gan tāpēc, ka mūsu zemapziņa ir izveidota tā, lai mēs justos drošībā. Tas ir jau no pašiem pirmsākumiem. Un, ja jau mēs esam pavadījuši kādā darba vietā, kādu ilgāku laiku, mēs pieņemam to kā savu finansiālo drošību, kā savu finansiālo stabilitāti un ,ja mēs mainām darbu, tad mēs šo drošību un stabilitāti sev atņemam, kas savukārt ir pilnīgi pretēji tam, kas ir ieprogrammēts mūsu zemapziņā. Šeit rodas bailes un no bailēm dzims bezjēdzīga cerība, ka gan jau kaut kas mainīsies. Dzīvojot šādā cerībā, mēs pat nepamanīsim kā paskrien mēneši un jau pēc dažiem mēnešiem, mēs būsim tik dziļi, ka atgriezties pie laimes būs tik grūti, ka pat daudzi to nemēģinās darīt. Tā laiks turpinās skriet uz priekšu un situācija nemainīsies, tā tikai pasliktināsies, līdz brīdim, kad vairs nebūs atpakaļ ceļa. Un tad arī cilvēks samierināsies ar šo situāciju.

Bailēm nav pamata. Esmu dzirdējis ļoti daudzus “priekšniekus” sakām, ka nav neaizvietojumu cilvēku. Es šim teicienam pilnīgi piekritīšu, bet ar nelielu piebildi, nav arī neaizvietojamu darba vietu. Nevienam “priekšniekam” un “darba devējam”, nav tādu tiesību, likt justies tev nepatīkami. Ja tā ir, pamaini darbu. Vienīgais uz ko es vēlos vērst uzmanību ir – paanalizē savu iepriekšējo darba vietu, lai tu zinātu, no kā tev jāuzmanās nākošajā. Intervijā nebaidies uzdot savam potenciālajam darba devējam neērtus jautājumus. Un ja tu saproti, ka tur būs tas pats, tad meklē nākamo darba devēju.

Varbūt tev nemaz nav jāmeklē, jauns darba devējs, varbūt tev pašam ir kāda lieliska ideja, kā tu vari nopelnīt. Un ja tev tāda ir, tad uz priekšu, nebaidies. No tā visa būs atkarīga tava laime.

Kā jau minēju, ne tikai darba vietā var būt toksiska vide. Tāda vide var būt arī attiecībās. Ja ir tādas toksiskas attiecības. Tā vietā, lai viens otru papildinātu un celtu, tiek emocionāli grauts, varbūt pat fiziski aizskarts. Tā nav laime. Vēlreiz atkārtošos, mēs dzīvojam vienu reizi, kāpēc būtu sevi jāspīdzina? Ja nav lemts, tad nav lemts. Šo graujošo situāciju es redzu dienu dienā savā darba vietā. Šīs toksiskās attiecības ietekmē arī tavu darbu, lielisks piemērs ir mana “priekšniecība”. Gribi vai nē, bet agrāk vai vēlāk, šo attiecību dēļ, tavs darba rezultāts kritīs, tava produktivitāte kritīs. Tas nav tā vērts.

Kā jau minēju, attiecībās vienam otru ir jāpapildina. Un man ir neizsakāmi paveicies, ka man ir tādas attiecības. Mana mīļotā otrā pusīte, man liek augt, mani papildina, dara mani laimīgu, kad vajag, tad skarbāk pakritizē, kas savukārt man liek augt (Jā es zinu, ka pieminu to divas reizes), rūpējas par mani, muļķojas kopā ar mani. Viņa ir tā, kas mani liek turpināt, tad kad es vēlos padoties, viņā ir tā, kas mani balsta. Viņa ir tā, kas stāvēs man blakus un pados munīciju, pat tad, ja mēs būtu divi vien pret visu pasauli. Viņa ir tā, pie kuras es katru vakaru steidzos mājās un viņa ir tā, dēļ kuras es cenšos. Mēs esam izgājuši caur uguni un ūdeni, un tas tikai ir stiprinājis to, ko mēs jūtam viens pret otru.

Lūk kādām manā uztverē būtu jābūt attiecībām un ja tās tādas nav, tad jau labāk pabūt kādu laiciņu vienam, nekā mocīties. Vai tas ir tā vērts? Diez vai. Kāpēc ir jābūt nelaimīgam? Vai kāds var izskaidrot? Vai šī mānīgā drošības sajūta ir tā vērta? Šis protams ir tikai mans viedoklis, katram tas var atšķirties, bet es uzskatu, ka NĒ. Toksiskā vide nenovedīs pie laba.

Ko tad darīt šādā situācijā:

Pirmkārt pajautā sev – Vai tu esi laimīgs? Un ja neesi, tad kāpēc?

Izanalizē situāciju. Šī analīze tev palīdzes izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē. Ja nu tomēr vēlreiz, kaut kas tāds būs, tu jau zināsi ko darīt.

Ieklausies līdzcilvēkos. Šad tad no malas situācija ir redzama labāk, nekā no tava skata punkta, labi bieži vien, tā no malas ir labāk redzama. Bet tiešām ieklausies. Jo tā var būt atšķirība starp laimi un mokām.

Maini to, kas tevi dara nelaimīgu. Ja tas ir darbs, neuztraucies, ir daudz darba devēju. Ja esi toksiskās attiecības, pārtrauc tās. Jā vientulība var būt biedējoša, bet vai ciest ir labāk?

Protams šī situācija nav patīkama, bet tā var būt arī svētība. Tas protams ir atkarīgs no tava skata punkta. Tu ieraudzīsi tikai un vienīgi to, ko tu vēlēsies un uz ko koncentrēsies. Lai arī cik ļauna ir situācija, tā vienmēr nesīs vienādu daudzumu laba. Bet atkal, kas ir tas, ko tu vēlēsies saskatīt. Tu varbūt tagad esi toksiskās attiecībās, bet šīs attiecības, ļaus saprast to, kādas attiecības tu gribi. Varbūt tu esi iesprūdis darbā, kurā ir toksiska emocionālā vide un tev paveicas šo darbu pazaudēt. Jā, es tiešām uzskatu, ka tā ir veiksme, pazaudēt tāda tipa darbu, jo tas tev pavērs iespēju atrast labāku darbu - labāk apmaksātu darbu, draudzīgāku kolektīvu, varbūt pat tuvāk mājām. Tāpēc ņem un izvērtē to, paņem to labo un dodies uz priekšu.

Mēs dzīvojam vienu reizi. Mēs esam pelnījuši laimi!

61 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Interesanti bija palasīt. Nu ko,tev baigi nekompetenti vadītāji. Man viņu vietā būtu neerti,sedinat pakļauto un kaut ko boret nepakeksi. Ja šitā ir jacakare nervi,bez domāšanas,jāmeklē cita vietina emotion 

4 0 atbildēt

Pie dirsas!! Tu pārāk emocionāli par to visu Domā..... Patiesība ir tikai pāris svarīgas lietas kas tev šinī situācijā ir jāizsver..

1. Vai tas ir tā vērts tur atrasties

2. Ja tu no turienes ej prom vai tev ir citur kur likties..

Ja ir vērts vai tev nav kur citur likties, tad pie pakaļas sēdi tik ilgi kamēr tevi nepatriec nbo turienes.... Dzīve ir tāda kāda tā ir tikai retais var darīt to ko grib.. 99 procenti dara to kas jādara, a ja dotu vaļu tad vis ticamāk sēdētu ar pirkstu pakaļā un nedarītu neko emotion

Tāka Atslābsti , padoms ja ir intrigas un tt. pats nekoi nestāsti tikai klausies. tas labi parāda kas kurš ir..

4 0 atbildēt
Veiksmi Tev🎉
4 0 atbildēt

Toxic masculinity!

Par attiecībām piekrītu, man arī paveicies emotion

3 0 atbildēt