Smieklu deva8

Divu piecgadīgu meiteņu saruna bērnudārzā.

-A man ir jauns tētis!

-Kā viņu sauc?

-Anris

-Andris Lapiņš?

-Jā..

-O, šitais labs. Viņš pie mums bija tētis pagājušogad.

*

Vispār esmu pieklājīgs, bet šad tad lamājos. Jo ar lamu vārdiem ir tāpat kā ar Rafaello.

"Rafaello" izsaka vairāk nekā tūkstoš vārdu.

*

Sieva ar vīru ilgi strīdējās par to, kurš ģimenē galvenais, līdz piedzima bēbis.

Tagad viņi ēd un guļ tikai tad kad Priekšnieks atļauj.

*

Lai nebūtu to kas vēlas uzdejot uz mana kapa. Esmu devis rīkojumu izkaisīt manus pelnus mīnu laukā.

*

-Kāpēc tu klusē.

-Nevaru atrast pareizos vārdus.

-Kādus?

-Cenzētos.

*

-Kā sauc nāvessoda veidu kad cilvēku iemet pie smirdīgām cūkām, un tās to nospiež?

-Maršruta taksometrs.

*

Kas tie par cilvēkiem!?

No sākuma viņi sabojā garastāvokli, bet pēc tam lūdzas:

„Nomierinies! Noliec ieroci...

*

Es sev neko neliedzu.

Un neiesaku arī pārējiem man kaut ko liegt.

*

Vai man vienam tikai tā liekas, ka amerikāņi pasen nav šāvuši uz savu prezidentu?

*

Kad es redzu, ka kaimiņš stāv, un gaida liftu. Es pieeju un nospiežu lifta izsaukuma pogu. Tādejādi es parādu, ka šaubos par viņa prāta spējām.

*

Tad kad tev ir nauda- tevi mīl ‘’tādu kāds esi’’.

*

Ja darbā skraidīt pa ofisu un bļaut, ka visi ir pid*rasti, priekšnieks nodomās:

 O, te tiešām kāds arī strādā un uztraucas par notiekošo!

*

-Šodien vakariņās griķi.

-Ar ko?

-Ar ko arī, bļa, tevi apsveicu!

*

Drīz jau atkal būs dzirdama vaidēšana par to, ka 14- tajā viņai jāsēž vienai...

Nesaprotu kas viņai traucē pakārties?