https://spoki.lv/literatura/Izredzeta-87/889001
Brīdī, kad izkļuvu ārā pa mājas durvīm, sajutos dzīva. Beidzot biju ātrā un pārliecināta par sevi. Varēju iet kur vien vēlos. Biju brīva, bet tajā pašā laikā man vajadzēja vēl izcīnīt cīņu ar Geibrielu.
Viņš negribēja zaudēt savu dārgo autoritāti un izlūziju, ka mēs esam liels, spēcīgs bars, un viņš ir līderis, kuram pakļaujas citi. Viņa ideālajā pasaulē neviens nedomātu, tik sekotu līderim.
Šī nakts bija perfekts pierādījums tam, ka tā nav. Bars ir sašķēlies un meklē jaunu līderi. Nez kādēļ viņi ir iedomājušies,ka es esmu laba kandidatūra šim amatam.
Devos saltajā gājienā pa pilsētas nomali. Nakts tumsa man lika nomierināties. Es izbaudīju vientulību un ļāvu sev klīst apkārt.
Man vajadzēja bēgt, skriet ko kājas nes, bet es vienkārši gāju. Izbaudīju pēdējās savas dzīves stundas. Varbūt vēl kāds akli ticēja,ka man ir kādas izredzes pret Geibrielu, bet es pati sevi nemānīju. Ja viss nokļūtu līdz beigu cīņai starp mani un geibrielu, viņš gūtu virsroku.
Bija smagi pieņemt,bet tas bija jāizdara. Lai kā daži censtos mani pasargāt, tas ir nizbēgami. Cilvēki ir ar mieru riskēt ar savām dzīvībām, lai es būtu drošībā.
Mēs visi zinām, kā šis viss beigsies. Tas būtu tikai laika jautājums, līdz kādam būtu jānostājas pretī geibrielam. Kādēļ lai tā nebūtu es šodien pat?
Geibriela nodomi jau sen bija skaidri. Viņš vēlējās no manis un brāļa atbrīvoties,kad bēl bijām pavisam mazi. Tā dēļ bojā gāja mūsu vecāki. Nu viņš atkal vēlas manu nāvi,lai varētu valdīt nesatraucoties par patiesās karaliskās ģimenes locekļiem.
Man bija jāstājas viņam pretī un jāpavēsta patiesība un patiesies mūsu vadoņa nodomi, pat ja tas nozīmētu manu nāvi. Tad geibriels kristu un viņa vietu varētu ieņemt Leo un beidzot ieviest te kārtību.
Tikusi pilsētas sargājošajās gaismās, es atbalstījos pret sienu un ļāvos āra spirgtumam. Ielas bija tukšas. Tālumā atskanēja mašīnas rūkoņa. Pēc tam iestājās klusums. Nebija dzirdami pat transporta trokšņi.
https://spoki.lv/literatura/Izredzeta-89/889804
