Uzreiz vēlos pateikt – es neaizstāvu nedz Saskaņu, nedz arī pašreizejo Rīgas Domi, bet šajā skandālā, kas veidojies pēdējās nedēļas laikā, esmu pamanījis pāris interesantas sakritības.
Jāsāk, protams, ar paldies poļu KNAB analogam, kurš izdarīja to, kovietējie KNABisti nav spējuši izdarī – atklājuši Rīgas Domē un ap to saistītajās struktūrās korupciju. Kas šķiet interesanti un kāpēc domāju, ka tas varētu būt sava veida pasūtījums vai vismaz uzmanības novēršanas mehānisms ir tas, ka pēkšņi noklusušas runas par valdības veidošanu.
Stāsts ar Rīgas Domi atgādina standarta vietējo un arī citās valstīš izmantoto politisko instrumentu - “mums ir problēma ar kaut ko, novērsīsim uzmanību ar skandālu.” 2 mēnešu garumā netika izveidota jaunā valdība, tauta sāk šūmēties ar vien skaļāk un te “bum -skandāls par Martinsonu, Bemhenu un citiem RD, RS valdes locekļiem un finansētājiem, atkāpjās Ameriks, visi bļauj, ka Ušakovam jāatkāpjas” un aizmirstās par nespēju izveidot valdību. Ja pirms šī skandāla pa dienu bija 3 raksti par nespēju izveidot 1., 2. valdību un tagad par to, ko tad nominēs kā 3. - Pabriku, Zīli vai Kariņu, tad tagad šīs ziņas ir minimālas. Visa uzmanība tiek pievērsta tam ko saka Rīgas Domes pārstāvji un tie, kas viņus apsūdz Ziņu portalus piepilda ziņas par to, ka katrs iepirkums “kukuļos izmaksājis” 6-7% , NA pārstāvju pretrunās ejoši izteikumi, Gerhardam tā kā gribot, tā kā negribot tikt vaļa no Ušakova, bet Zīlem, izsakoties, ka latviskajām partijām jādara viss, lai atgūtu Rīgu. Interesanti.
Tāpat interesanti, ka korupcija RD gaiteņos daudziem varas partijās ir kas jauns, neviens neko nezina un darbības sākās tikai pēc poļu veiktajām apsūdzībām. Tas var liecināt par 2 lietām. Vai nu manis pieminēto pasūtījumu – kāds pasūtīja bardaku un Saskaņas izēšanu no RD, brīdī, kad vecās partijas, izmisīgi cīnās par palikšanu pie varas MK un Saeimā, vai arī esam spējīgi rīkoties tikai un vienīgi tad, kad kāds no malas pabaksta un nostāda tādā situācijā, kad nevar nerīkoties. Tāpat interesanti, ka Ušakovs (vismaz brīdī, kad rakstu šo rakstu) nemēģina sekot Amerika piemēram un atkāpties no amata. Pirmkārt, kamēr nav pierādīa viņa vaina, tas būtu labais PR – spēja uzņemties vainu un iespēja saglabāt sava vēlētāja uzticību. Otrkārt, normāli ir ierasts ja valdības vai uzņēmuma vadītājs nav spējis pasargāt savu uzņēmumu/valdību no liela kauna un problēmām, viņš atkāpjās. Pat ja Ušakovs ir balts un tīrs, tas būtu tikai normāli ja viņš kā ilggadējs RD mērs atkāptos brīdī, kad attklājas, ka viņa iestāde ir bijusi korumpēta.
Būtībā šobrīd ir latviešu partijo izšķirošais brīdis – noklusušas runas par nespēju izveidot valdību, kas rada īslaicīģu mieru, kā arī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām iespēja zaudēto valstī, atgūt caur Rīgu. Mums, parastajiem, vienīgais jautajums ir – vai tas radīs arī, kādu labumu mums pašiem, vai tikai tiem, kuri tiks “pie varas”/