1944.gada 6.jūlijā Hartfordā, Konektikutas štatā notika viena no lielākajām ugunsnelaimēm ASV vēstuŗē. Milzīgs ugunsgrēks pārņēma Ringling Brothers and Barnum & Bailey cirka telti, kurā atradās aptuveni 7000 cilvēku. Dzīvības zaudēja 169 cilvēki, to skaitā arī kāda maza, blonda meitenīte baltā kleitiņā, kuras rētainā sejiņa kļuva par traģēdijas simbolu. Neviens neieradās atpazīt mazās meitenītes līķi, lai gan tas bija pārsteidzoši labi saglabājies. Nespējot noskaidrot meitenītes identitāti, izmeklētāji viņu nosauca vienkārši par "Mazo Mis 1565", pēc viņai piešķirtā numura pilsētas pagaidu morgā. Viņa tika apglabāta bez vārda Hartfordas kapsētā, kur atrodas arī pārējo upuru memoriāls. Par spīti milzīgajai publicitātei un tam, ka meitenītes seja bija redzama teju vai visos populārākajos valsts žurnālos un avīzēs, neviens uz viņas mirstīgajām atliekām nepieteicās. Viņas patiesā identitāte aizvien ir strīdīgs temats, ir izvirzītas versijas, kas viņa varētu būt, bet tikpat ātri tās tikušas noraidītas. Kas Mazā Mis 1565 ir patiesībā mēs, iespējams, nekad arī neuzzināsim.
Meitenīte bez identitātes - Mazās Mis 1565 noslēpums7
Mazās Mis 1565 noslēpumu atrisināt uzņemās divi policijas izmeklētāji - seržanti Tomass Bārbers un Edvards Lovs (attēlā pie Mis 1565 kapa). Abi vīrieši bija apņēmušies veltīt savu dzīvi, lai mazā meitenīte atkal atgūtu savu vārdu ar kādu nāca šajā pasaulē. Viņi fotografēja viņu, paņēma pirkstu nospiedumus, pēdu nospiedumus un zobu paraugus. Abi policisti parādija viņas fotogrāfiju katram, kurš tajā naktī pēc ugunsgrēka pieprasīja mirstīgās atliekas. Viņi apmeklēja bērnu namus, labklājības centrus un rakstīja katrai Konektikutas sākumskolai, pievienodami meitenes fotogrāfiju. Viņi izmisīgi un neatlaidīgi centās atrast kādu saikni starp mazo meitenīti un kādu no pieaugušajiem ugunsgrēka upuriem. Katru gadu Ziemassvētkos un 6.jūlijā abi policisti apciemoja Mis 1565 kapu Nortvudas kapsētā Hārtfordā un izdekorēja to ar ziediem. Viņi to darīja līdz pat savām nāves dienām, ne reizi neaizmirstot apciemot viņas kapu šajās dienās. Pēc tam, kad seržants Bārbers 1977.gada novembrī devās aizsaulē, vietējie floristi turpināja tradīciju katru gadu nolikt ziedus uz Mazās Mis 1565 kapa.
1981.gadā Lova atraitne paziņoja presei, ka ir noskaidrojusi mazās meitenītes identitāti un par to pavēstījusi viņas ģimenei, kuri nevēlējās publicitāti. Sešus gadus vēlāk kāds nezināms svešinieks pie Mazās Mis 1565 kapakmeņa bija atstājis zīmīti, kurā bija rakstīts: " Sāra Greiema ir viņas vārds! Dzimusi 1938.gada 6.jūlijā, 6 gadus veca. Dvīne." Zīmītes uz citiem netālajiem kapakmeņiem norādīja, ka viņas dvīnis un pārējie radinieki ir apglabāti netālu. 1991.gadā Hārtfordas ugunsgrēka izmeklētājs Riks Deivijs publicēja grāmatu, kurā apgalvoja, ka Mazās Mis 1565 īstais vārds ir Eleonora Emīlija Kuka no Sauthemptonas, Masačūsetsā. (meitene, kura gāja bojā ugunsgrēkā, bet kuras līķis nekad netika identificēts). Eleonoras brālis Donalds strādāja kopā ar Deiviju, lai pierādītu Eleonoras Kukas identitāti. Viņš jau 1955.gadā sazinājās ar varaiestādēm un uzstāja, ka meitenīte ir viņa māsa, bet viņi neko nedarīja. Donalds uzskatīja, ka ģimenes locekļiem lielajā haosā morgā tika paradīts nepareizais līķis. (attēlā Eleonora Kuka ar saviem brāļiem)
2001.gadā amerikāņu noveļu rakstnieks Stjuarts O Nans publicēja grāmatu The Circus Fire: A True Story of an American Tragedy. Grāmatā viņš apgalvoja, ka Mazā Mis 1565 nekādīgi nevar būt Eleonora Kuka. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka Mazā Mis 1565 ir ar blondiem matiem, bet Eleonora Kuka bija brunete. Arī Mazās Mis 1565 un Eleonoras Kukas sejas formas ir atšķirīgas, un abu meiteņu garumi un vecums nesakrīt. Vēl svarīgi ir tas, ka Eleonoras Kukas māte Mildreda Korintija Pārsone Kuka, kad viņai tika parādīta Mazās Mis 1565 fotogrāfija, uzreiz paziņoja, ka tā nav viņas meita. Un šādu nostāju viņa saglabāja līdz pat savai nāvei 1997.gadā. Pēc ugunsgrēka viņai teica, ka Eleonora nebija nevienā no vietām, kur līķi tika turēti identifikācijai. Viņa uzskatīja, ka Eleonora bija viens no diviem bērniem, kuri ugunsgrēkā sadega līdz nepazīšanai. O Nans domā, ka viņa varētu būt līķis numur 1503. Kā norāda O Nans un citi, visticamāk notika tā, ka cita ģimene nepareizi identificēja Eleonoru Kuku kā savu bērnu un viņa tika apglabāta zem šī bērna vārda. Pat tad, kad Mazās Mis 1565 fotogrāfija bija visās ziņu lapās, viņi neatpazina bērnu kā savu, jo viņi vēlējas ātrāk aizmirst šo traumatisko notikumu. 1991.gadā varasiestades ekshumēja Mazo Mis 1565 un pārapbedīja viņu Sauthemptonā, Masačūsetsas štatā. Viņa tika guldīta zemē blakus Eleonoras Kukas brālim Edvardam, kurš arī gāja bojā Hārtfordas cirka ugunsgrēkā. 1992.gadā viņas nāves sertifikāts tika mainīts no iepriekšējās identifikācijas kā "1565". Kopš tā laika Kuku ģimene ir apšaubījusi vai apglabātais līķis tiešām ir Eleonora Kuka.
Tev patiks šie raksti
