Tu nevari teikt, ka tev nepatīk kaķis vai suns, ja nekad iepriekš neesi ar to kopā dzīvojis!
Tu nevari teikt, ka tev nepatīk kaķis vai suns, ja nekad iepriekš neesi ar to kopā dzīvojis!
It kā jau jauki, bet mēdz arī gadīties, ka to tiešām negribētu mājdzīvnieku vēlāk izmet uz ielas ar tekstu "es taču teicu, ka negribu".
Man mamma bērnībā ar negribēja mājdzīvniekus, beigu beigās rūpējās par visiem maniem kaķiem, trusi un žurciņu. Un visi mani kaķi viņu vienkārši dievināja, reiz pat paliku greizsirdīga, ka kaķus mīļoja vairāk kā mani.
Pirms 4 gadiem muusu kaiminju kakjis noleema dziivot pie mums. Gaaju izrunaaties ar kaiminju, tas teica : ja taa ir kakja izveele, lai taa buutu. Taa nu runcis Bernards veeljoprojaam ir ar mums
Bieži vien ir tā ka babenes atstiepj to lopiņu mājās un pasaka - tagad viņš te dzīvos. Ko tad vecim darīt- mest uz ielas to lopu?
Iesākumā es ļoti skeptiski skatījos uz to, ka mājās varētu būt vēl kāds suns, turklāt vēl kucēna vecuma, jo ir jau vecie ilgdzīvotāji, ar kuriem ir 100x vieglāk.. taču uz jautājumu - vai Tu tagad vari iedomāties savu ikdienu bez tā mazā suņa, jāsaka kā ir - nē, jo tagad arī viņa ir daļa no lielās saimes ) un driftēšana kopā ar kaķi pirms gulētiešanas jau ir kā normāla un ikdienišķa parādība