Cilvēkiem pamesta sala un pilsēta, kur māte daba pārņem virsroku! Agrāk tas bija neliels rifs, bet 1810.gadā šeit atklāja lielus akmeņogļu krājumus un uzbūvēja kalnrūpniecības uzņēmumu. Kas ir šī sala? Lasi tālāk un uzzināsi.
Kas ir tā SALA, uz kuras ir liegts spert kāju?13
Šī sala ir Gunkandzima (Japānas sala ar nosaukumu Hasim) - burtiskā tulkojumā "kreiseris", kā to sauc ar karakuģi līdzības dēļ. 20.gadsimta 30-os gados sāka parādīties militārās rūpnīcas. Uz šī ap puskilometru garā rifa dzīve vizmēja - tika uzbūvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas, slimnīca, skola un citi infrastruktūras objekti. Ogļu šahtas bija 500-600 metru dziļumā. 50 gadu laikā sala bija viena no visapdzīvotākām vietām pasaulē - 5259 cilvēki uz 1km2 (apdzīvotība dzīvojamajā zonā sasniedza 139100 civlēkus uz 1km2). Bet 1974.gadā ogļu vietā atnāca nafta. Ogļu šahtas aizvēra un cilvēki pameta salu. Atstātās ēkas pamazām juka un bruka.
Salas apmeklējums bija aizliegts. Oficiālā aizlieguma iemesls bija pasargāt salu no "melnajiem racējiem". 2009.gadā pirmās tūristu grupas sāka piepeldēt pie salas krastiem. Tūristu grupām ir liegts doties salas dziļumus, kaut aŗī tieši tur, dziļumos, atrodas pats interesantākais - Sāļo lietu krustojums (vieta, līdz kurienei netika jūras viļņi, un iedzīvotāji varēja pārciest vētras un taifūnus), trepes uz elli (trepes ved uz templi Senpukudži) un Bloks-65 (deviņstāvu dzīvojamā māja ar 317 dzīvokļiem ar dzīvokļa izmēru 10m2 apmerā).
Fotogrāfs Maikls Gaurans spēja tikt salas dziļumos un uztaisīt vairākas ieverojamas bildes. Re ko viņš raksta par saviem piedzīvojumiem: "Bloks-65 - milzīgs betona izkropļojums, iekšā puvuši paklāji un salauztas durvis, bērna aizmirsta rotaļlieta, saplosīts manikens, sarūsējušas medicīnas iekārtas.. Starp sienām aug koki - daba lēni, bet neapstrīdami ņem virsroku."
2015.gadā sala tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā kā "industriālās revolūcijas laika objekts: Metalurģija, kuģu būve un ogļu ieguve".