Pūļa psiholoģija, ir maz pētīta tēma. Bet ļoti svarīga. Jo ļauj izprast cilvēka rīcības, vai lēmumu pieņemšanas motīvus atkarībā no tā vai viņš ir komandā vai izolēts no apkārtējiem. Ir svarīgi pārzināt arī pūļa manipulācijas paņēmienus un centies izprast to iemeslus, lai labāk izprastu pasākumu norises iemeslus un formātu. Savukārt pasākuma organizatori, laicīgi novērst iespējamos draudus.
Le Bons, kas pētījis pūļa psiholoģīju izšķir vairākas likumsakarības. Pūlis ir impulsīvs, svārstīgs un viegli uztraucams. Impulsi, kuriem pūlis padodas, ir pietiekoši spēcīgi, lai iznīcinātu personīgās intereses. Pūlis nekad nerīkojas ar iepriekšēju nodomu. Pūlis padodas iedvesmojumam un ir lētticīgs. Pūli zūd starpība starp zinātnieku un muļķi. Pūļa liecībai nevar ticēt. Pūļa jūtas ir pārspīlētas un vienpusējas. Pūlis ir neiecietīgs, autoritatīvs un konservatīvs. Pūlī uz kādu laiku parādās revolucionāri instinkti. Pūlis reti padodas personīgām interesēm, bet atsevišķi indivīdu rīcības galvenais noteicējs ir personīga interese. Pūlis nevar atšķirt patiesību no maldiem. Šīs likumsakarības ir svarīgas, lai izprastu pūļa manipulāciju mehānismus
jebkurā pūlī ir slēpta agresija, kuru var izsaukt un kontrolēt sev vēlamā virzienā. Organizētam pūlim ir liela nozīme tautas dzīvē, tik ļoti ka indivīda apzinīgā rīcība paliek otrajā plānā aiz pūļa neapzinīgās rīcības. Nav noslēpums, ka daudzas organizācījas izmanto šos paņēmienus, lai realizētu savus mērķus. Piemēram, viss pateicīgākas cilvēku masas ir, kas pulcējas brīvprātīgi ar noteiktu mērķi, piemēram, lai saņemtu aizstāvību, kā bēgļi. Vai Cilvēki kas pašuzupurējas citu dēļ, kur izcils piemērs ir Padomju Savienība, kas aicināja pašuzupurēties valsts vārdā tādējādi mobilizējot lielas cilvēku masas armijā. vai cīņa par brīvību, kur meklējami daudzi piemēri no Kubas, kā arī svarīgi ir atzīmēt pūļus, kas pulcējas dēļ atriebības, dēļ ideoloģijas un bailēm, kas ir viegli manipulējami, jo pulcējas ideju vai emociju dēļ.
Wayne state universitātes profesors Sheldons G. Levys apraksta divu līmeņu pūļa kontroli. Kur zemākais līmenis ir aktieri kas izpilda plānotāja vai līdera komandas kas parasti pūli izmanto savu mērķu sasniegšanai. Īpaši atzīmējot partizānu un teroristu organizācijas, kā arī politiķus. Masu nekārtību galējās formas var novest pie valsts apvērsums, etniskiem konfliktiem un masu slepkavībām šajā ziņā ir veikti daudz eksperimentu kur lielākā daļa ir arī aprakstīti „National Geographic” raidījumā „Brain Games” pierādot, cik viegli cilvēks ietekmējās pūlī, un savā ziņā pamatojot profesorā Levys teorīju par divu līmeņu pūļu kontroli kur galveno lomu spēlē aktieri, kas ar iepriekš saskaņotām darbībām un saukļiem manipulē ar pūli.
Interesantas ir arī Hārvardas universitātēs profesora Jordana B. Petersona domas par to, kā personība ārpus pūļa var būt pilnībā stabila, un kritiski vērtēt situāciju, jeb viņa vārdiem būt psiholoģiski veselam. Bet, atrodoties pūlī, šī veselība nav iespējama dēļ bailēm, slēptiem ienaidniekiem, aizdomām un agresiju kas padara vieglu neiro psiholoģijas manipulāciju iespēju.
Kā pirmo manipulāciju viņš apraksta. ka, nonākot pūlī, Indivīds tiek iemests svešā vidē, kas automātiski rada sastingumu. Līdzīgi var iztēloties pamošanos pilnīgi kailam džungļos. Tas pats notiek esot svešā vidē, kas šajā gadījumā ir pūlis. Indivīds automātiski novērtē apkārt esošos draudus un ir sagatavojas sevi aizstāvēt. Šajā pašā stāvoklī indivīds cenšas sevi motivēt iepazīt jaunu teritoriju vai apstākļus meklējot atalgojumu. Tāpēc viegli padodas idejām un solījumiem
Pēc apkārtējās teritorijas izpētes iestājas miers. Bet šo mieru ir viegli izjaukt un atgriezt iepriekšējā fāzē izmantojot skaņu, gaismu vai radot jebkādu citu pārsteiguma momentu.
Kā nākamo fāzi var minēt „everything outside” , radot drošības sajūtu pūlī, bet tajā pašā laikā radot bailes ārpus tā. Viss vieglāk to panākt ar mitoloģiskiem tēliem, saukļiem vai simboliem. Piem. Viens pats zars viegli lūst, bet daudzi ir nesalaužami. Savukārt tālākās darbības ir atkarīgas no mērķa. Apskatot 13. janvāra nekārtības, ir skaidrs, ka mērķis bija radīt masu psihozi. Gan dēļ tā, ka jau iepriekš tika izplatīti paziņojumi par vardarbīgu protesta akciju, stiprinot pirmā līmeņa manipulācijas, gan novērota, tā saucamo aktieru darbība kas nodarbojas tieši ar pūļa kontroli.
ir skaidrs, ka pūļa kopējais intelekts ir zemāks par atsevišķi ņemtu indivīdu. Bet pati pūļa „dvēsele” nosaka valdības rīcību, kaut arī pašam pūlim nav nekādas juridiskas pārstāvības valsts formā. pūlis apvienojoties izveido savas idejas un interešu aizstāvību, atdzīst iedvesto ideju spēku
cilvēkam pūlī ir grūti novērtēt ārpus pūļa notiekošo un adekvāti novērtēt situāciju.
Parasti pūlī esošo uzvedību var iedalīt 4 tipos, nejaušā, vispārpieņemtā, izteiksmīgā un agresīvā. Attiecīgi vienmēr būs, kas uzņemsies iniacatīvu, vēros vai centīsies izbēgt bet īpaši bīstami, kad lielas masas zaudē kontroli. Kam galvenais iemesls ir, Uzņemot jaunas idejas, personas, kas nu jau pieder pie pūļa, zaudē individualitāti un atbildību. Kam var seko infekcijas lēciens kas pārņem visu pūli masu psihozē Lai gan ir vēl virkne dažādu faktoru, kāpēc pūlis var nonākt masu psihozē, šī teorija sasaistās ar iepriekš apskatīto pūļa kontroles mehānismu
Policijas darbība ir vērsta uz līderu izķeršanu. Bet viens no svarīgākajiem faktoriem ir policistu psiholoģiskā noturība un disciplīna, kā arī būtiska ir policijas virsnieku loma Tas ļauj noprast, ka pēc būtības pret nemiernieku pūli tiek nostādīts cits pūlis ar līdzīgām psiholoģiskām lomam. Vienīgi ar mērķi apspiest nemierus un izklīdināt pūli. Lai gan šādu operāciju ir liela atbildība, un var atsaukties uz laicīgo varu pēc demonstrācijām kā 1905. gadā, Bērtuļu naktī vai Frankfurtes nemieros 1819. gadā. Jebkura operatīva iejaukšanās pūļa apspiešanā no kārtības sargu puses ir kā izaicinājums likuma varai. Lai gan jau iepriekš minēto demonstrāciju galīgajā formā kas ir masu slepkavības no kārtības sargu puses ir vainojami autoritāri režīmi, mūsdienu policijas rokas grāmatās tiek uzsvērta cilvēka dzīvība un veselība. Pēc kuras vadās arī specializētā aprīkojuma ražotāji radot ūdens lielgabalus, gumijas lodes un citus ne letālus ieročus un ekipējumu. Tajā skaitā policija, atkarībā no pūļa stāvokļa izmanto tādas pašas manipulācijas metodes kā iepriekš aprakstītās. Piemēram atgriežot cilvēkus pirmajā stadijā ar skaņas paņēmieniem un tad cenšoties viņus izklīdināt.
tajā pašā laikā pastāv virkne pamācību par to kā uzvesties nemiernieku pusē. Kā pagatavot Molotova kokteiļus, ko un kā izmantot kā ieročus pilsētā, kā sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši dažādu gāzu ietekmē. Un pat kā atbrīvot arestētos biedrus. Un sagatavot pūli grautiņam. Kā pamats sagatavošanai, ir vērtēšanas sistēma. Kas sastāv no pūļa novērtēšanas, cik vīriešu pūlī? Vai ir ģimenes ar bērniem? Cik liels ir pūlis? Kāda ir pūļa motivācija? Vai ir, cilvēki lietojuši alkoholu? Kādi ir galvenie pūļa kustības virzieni? Kādus ieročus pūlis varētu izmantot: karogus, ceļa zīmes, nūjas, koki, bruģis, automašīnas u.c. noteikt izteiktus līderus un vajadzības gadījumā viņus lokalizēt vai sakūdīt.
