local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 103

124 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-9/759182

Es biju sastingusi un vēroju Sebastianu.

-Piedod, es...- centos viņam atvainoties, bet nezināju ko teikt, informācijas trūkuma dēļ.

-Tā bija mana vaina.- viņš momentāli atbildēja.

-Es neko daudz neatceros, tāpēc nevaru pateikt vai tev ir taisnība.- es atzinos un nolaidu galvu.

- Varbūt tā pat ir labāk.- viņš kļuva domīgs.- Ja vēlies, varam doties uz klusāku vietiņu un es tev pastāstīšu, kas tajā naktī notika. Protams, ja vēlies.-

-Labi. - es momentāli un bez liekas domāšanas piekritu.

Es tik ļoti vēlējos uzzināt, kam tādam ir jānotiek, lai es iekaustītu viņu, un, lai Alans mani nosauktu par bīstamu.

- Kur ejam?- varēja redzēt, ka Sebastians bija apmulsis.

- Ejam uz parku.- es ierosināju.

- Šajā laikā parkā neviena nav un ir tumšs. Tev nebūtu bail tur atrasties ar mani divatā?- Sebastians sāka zoboties.

- Vakar es pierādīju, ka spēju tevi pieveikt!-

-Taisnība. Tad ejam?- viņš vaicāja.

-Jā.- piekritu un devos līdzi Sebastianam uz parku.

Pēc 15 minūšu ilga gājiena pilnīgā klusumā, Sebastians pienāca pie manis un iečukstēja ausī:-Es tevi centos iegūt.-

- Ko? - es pārsteigti atsprāgu pusmetru no viņa.

Sebastians mierīgi aizgāja man pa priekšu. Viņš apsēdās uz soliņa un pamāja uz vietu sev blakus. Es piegāju pie soliņa, bet paliku stāvus.

Pēc kāda laika es saņēmos un pārjautāju:- ko tu īsti ar to domāji?

- Manuprāt, tu saprati ko es domāju.-

- Es ceru, ka pārpratu, - godīgi pateicu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-11/760018

124 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

kad būs nākamais rakstiņš?emotion

0 0 atbildēt
Lkm rīt, ja tālabi pacentīšos un nenoslinkošu. Ja vēlie viss ātrāk uzzināt par jaunajiem rakstiem seko man.
0 0 atbildēt

man ļooti patīk tavs stāsts emotion

0 0 atbildēt