Labvakar, labrīt, Spoku saime!
Te es, Wattpad Queen, ar gatavu "Viņš" produktu, pirkstiņi niezēja publicēt šo nākamajā dienā pēc iepriekšējās daļas, taču pirkstiņi nespēj tik ātri rakstīt nākamās. Apsolos pēc trešās ražot viņas mazliet garākas. Līdz tam, baudiet to, kas ir! 
_________________________________________________________________________________________________________
"Welcome to the jungle"
Mašīna apstājās piepildītā stāvlaukumā pie kāda sporta stadiona, no kura plūda smaga mūzika.
"Kas te kāds koncerts notiek?" Vika centās saskatīt, kas notiek ārā.
"Jā, iedomājos, ka būtu interesanti atnākt uz rokkoncertu ar meiteni kā tu," Teodors iesmējās.
Meitene satrauca uzacis: "Kā tas saprotams - tādu kā es?"
"Nuu..." puisis novilka, "Pareizu, acīmredzot nepieredzējošu, taču jauku meiteni."
Meitene nepaspēja izdvest nekādus iebildumus par iepriekš minētajiem faktiem, kad puisis jau kāpa ārā no mašīnas. Viktorija sekoja. Viņa ātri pieskrēja pie Teodora un abi kopā virzījās uz ieejas pusi.
Apkārt drūzmējās skaļi jauniešu bari - tie, kas atnāca baudīt mūziku un izklaidēties, un tie, kas ieradās vienkārši izklaidēties un iedzert. Gandrīz katram rokā bija pa alus pudelei.
Virzoties tuvāk skatuvei, ļaužu masa palika arvien blīvāka, un, lai nepazaudētu kompanjonu, Viktorija pieķērās Teodoram pie elkoņa. Puisis pārsteigti pameta skatu atpakaļ, pasmīnēja un turpināja ceļu dziļāk pūlī.
"Tātad, tevi sauc Teodors?" meitene pameta skatienu uz stalto puisi, viņa melnās acis vērās uz skatuvi, kuras starmeši ik pa laikam tās izgaismoja, un neveikli turpināja. "Tu mašīnā vienkārši pēkšņi pateici, un es drošības pēc gribu pārjautāt."
"Teodors Strazds," puisis apstājās un paklanījās, liekot meitenei atlaist tvērienu, "tu gan neesi man pateikusi, kā tevi sauc."
Meitene sakautrējās no puiša skatiena un ar aizlūzušu balsi atbildēja: "Viktorija Baltvilka."
"Hm," puisis atzinīgi pakratīja galvu, "izklausās visai dižciltīgi."
"Būtu jau labi." Vika sajutās neērti un mainīja tematu. "Vēlreiz atgādini man, kāpēc mēs šeit esam?"
"Redzēsi!" un meitene atkal satvēra puiša elkoni.
Uz skatuves spēlēja 4 jaunu puišu grupa. Viņi izpildīja dažādas dziesmas no citām slavenām rokgrupām, Vika kādu pat atpazina.
Jaunie draugi apstājās trīs metrus no skatuves, un Teodors,vērojot uzstāšanos, sāka kustināt galvu līdzi ritmam. Viktorija vēroja puisi, skatuvi, cilvēkus apkārt, atkal puisi un nesaprata, ko viņai darīt. Vai viņai kaut ko teikt?
"Tu mani atvedi skatīties svešas grupas koncertu? Ārā? Lietū?" Meitene jautāja.
"Nu itkā nē. Varbūt tikai mazliet. Es tevi atvedu satikt manus draugus," puisis neatrāva acu skatienu no skatuves.
"Man šķita, ka viņi tev šovakar uzmeta!" Viktorija mazliet sabijās, jo Teodors lika saprast, ka nebūs viņa draugu, "Ko tad mēs īsti darīsim?"
Teo pagrieza galvu pret meiteni un mierinoši pasmaidīja: "Neuztraucies, tev viņi patiks! Viņi ir lāga čaļi, neaiztiks tevi, ja būsi ar mani."
Viktorija atlaida puiša elkoni un soli atkāpās, juzdama, ka iespējams ir pieļāvusi lielu kļūdu, bailes sāka kņudināt pakrūtē: "Tu man meloji, ko tu patiesībā ar mani gribi darīt? Paņirgāties par mani ar saviem draudziņiem?"
"Vai tu nomierināsies?" viņš saglabāja mieru, atšķirībā no Vikas. "Man ir arī citi draugi, kuri mani nespēja izklaidēt šovakar, un sēžot pie tevis es iedomājos, kur varētu izklaidēties!"
"Tu tik un tā liki man domāt, ka mēs būsim divatā, neko neminēji par draugiem," meitenes sirds sāka pukstēt straujāk, un viņai šķita, ka kājas kļūst ļenganākas.
"Klausies, viņi šobrīd ir aizņemti, drīz satiksim, sasveicināsimies un varbūt viņi piedāvās mums kādu šī vakara aktivitāti." Teo centās pārkliegt skaļo mūziku.
"Man likās, ka tu jau esi izdomājis, ko darīsim."
"Tādas lietas es daru spontāni. Nāc tuvāk, man apnika kliegt." Teodors satvēra meiteni aiz rokas un pievilka atpakaļ sev blakus.
Vika mazliet nomierinājās, taču uztraukti pameta skatu apkārt: "Kur tie tavi draugi ir?"
"Tur," Teodors pamāja ar galvu uz skatuves pusi.
Uz skatuves izlādējās četri enerģiju lādiņi. Dziedātājs ar slapjiem, kupliem, tumši brūniem matiem, kas pielipuši pie pieres virzījās no vienas skatuves puses uz otru ar platiem soļiem, kustoties līdzi mūzikas ritmam. Dziļāk skatuves centrā blonds bundzinieks ar aizvērtām acīm un tik pat slapju seju sita ritmu. Netālu no bundzinieka skatuves, kreisajā malā garš puisis spēlēja basu un otrā pusē līdzīgs ģitārists kā uz atsperes lēca līdzi ritmam.
Pēc divām dziesmām jauniešu grupa atvadījās no skatītājiem un pazuda aizkulisēs. Teodors neko nesakot paņēma meiteni atkal aiz elkoņa un vilka līdzi uz aizskatuves pusi. Viktorija tik spēja ieplest acis un censties neuztraukties, jo vēders viņai griezās augšpēdus no nezināmā.
Viņa pie sevis murmināja: "Ak mans Dievs, kur es esmu iekūlusies. Kā mani māsa atradīs? Ko viņi ar mani darīs?"
Aizkulisēs grupas dalībnieki stāvēja aplī ar paceltām mazām stikla glāzēm. Solists pagrieza galvu uz ciemiņu pusi, un viņa sejā atplauka liels smaids.
"Brālīt!"
_______________________________________________________________________________________________________
Es nezinu, vai Jūs esat gatavi nākamajai nodaļai.......
NU KURŠ TĀ DARA?
