local-stats-pixel fb-conv-api

''Sātana bībele un sātanisms''62

Vēlos jums pastāstīt vairāk par grāmatu kura mani jau sen bija ieinteresējusi un, kuru arī beigās saņēmos un izlasīju, tā ir "Sātana bībele".
Īsumā "Sātana bībelē" ir nosodīts Dievs un tā eksistence, un kristietība kā ticība, un tiek atbalstīts viss ko kristietība nosoda, tai skaitā 7 Bībelē uzskaitītie grēki. ( apakšā varat izlasīt 7 Bībeles grēkus)

Piemēri no grāmatas :
III (1) "Mīliet viens otru" ir teikts augstākajā likumā, bet kāds spēks to ir noteicis? Kāds ir mīlestības evanģēlija saprātīgais pamats? Kādēļ, lai es neienīstu savus ienaidniekus - ja es tos "mīlu", vai tad es neatrodos viņu žēlastībā?
III (7) Ienīsti savus ienaidniekus no visas sirds un, ja kāds iesit tev pa vienu vaigu, SAŠĶAIDI viņam otru! Salauz viņa žokļus un ribas, jo pašsaglabāšanās ir visaugstākais likums!
IV (1) Dzīve ir varenā vēlmju apmierināšana, nāve - varenā atsacīšanās. Tādēļ gūsti no dzīves visu, ko vari - ŠEIT UN TAGAD.
IV (2) Nav nekādu debešķās gaismas padebešu un nekādas elles, kur cepinās grēcinieki. Šeit un tagad ir mūsu spīdzināšanas diena! Šeit un tagad ir mūsu prieka diena! Šeit un tagad ir mūsu iespējas! Izvēlaties jel šo dienu, šo stundu, jo nav nekāda pestītāja!
IV (3) Teic sirdī savā: "Esmu pats sev pestītājs."

Sātanisms radikāli atšķiras no visām reliģijām, šeit būs pāris piemēri no grāmatas:
"Sātanists izvairās no tādiem jēdzieniem kā" cerība" un "lūgšana", jo tie ir norādes uz bažām par neizdošanos. Ja mēs ceram un lūdzam, lai kaut kas notiktu, mēs nedaram neko tādu, kas tam arī liktu notikt. Sātanists apzinās, ka viss, ko viņš gūst, ir pateicoties viņa paša darbībai, ņemot grožus savās rokās, nevis lūdzas Dievam, lai kas notiktu."
"Sātanists arī nelūdz pēc piedošanas par savām kļūdām. Citās reliģijās, kad kāds rīkojās nepareizi, viņš vai nu lūdz piedošanu Dievam, vai arī starpniekam. Sātanists zina, ka lūgšana nedara nekā laba. Grēku izsūdzēšana citam cilvēkam, tādam pašam kā viņš pats, paveic vēl mazāk - un tomēr ir pazemojoša."

Sātanists uzskata , ka Dievs kuru tu izglāb , vari būt tu pats , jo visas garīgās reliģijas ir cilvēka izgudrojums.

Sātanists pārstāv labsirdību pret tiem, kuri to ir pelnījuši, nevis mīlestību, izniekotu pret nepateicīgajiem. Tu nevari mīlēt it visus! Ja tu mīli it visus un it visu, tu zaudē savu dabisko izvēles spēju un galu rezultātā kļūsti par diezgan vāju īpašību un kvalitātes vērtētāju.

Sātanisms atbalsta visas seksuālās fantāzijas, ja vien tās nav pret otra cilvēka gribu. ( tai skaitā LGBT)

Sātanisms pilnībā aizliedz jebkāda vieda vardarbību pret dzīvniekiem, bērniem un jebkādām dzīvām radībām, tie kas pārkāpj šo likumu nav cienīgi šajai reliģijai.

Šis bija īss ieskats šajā grāmatā un reliģijā. Šo grāmatu var atrast arī bibliotēkās pie reliģijas, es personīgi ņēmu Imantas bibliotēkā. Grāmatā tika uzskatīti arī rituāli un stastīts par maģiju, buršanos, kā pieburt mīlestību, bet to neminēšu šajā rakstā sīkāk, jo uzskatu tās visas par muļķībām.

Mans viedoklis par šo reliģiju ir tāds, salīdzinot ar citām reliģijām šī ir visdraudzīgākā reliģija cilvēka patiesajai dabai, jo tā nekādā veidā nenosoda cilvēku, bet tad rodas jautājums, vai mums vispār ir vajadzīga reliģija, kura apzīmē mūsu patieso dabu?

Atradu saistītu rakstu, tur var izlasīt par deviņiem sātana apliecinājumiem:
Deviņi sātana apliecinājumi

77 11 62 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 62

0/2000
Izskatās, ka sātanisms neatbalsta arī pareizrakstību...
8 0 atbildēt

Sātanisms jau kopš viduslaikiem bijis viens no kristīgās baznīcas propagandas ieročiem. Patiesībā to nevar nošķirt no kristīgās mācības, tas ir kā Coca cola un Pepsi cola, -  it kā dažādi dzērieni, kas konkurē, bet patiesībā līdzīgs gāzēts dzēriens dažādās pudelēs. Sātanisma būtība - ļaut vaļu instinktiem, paļauties uz sevi, dominēt, dzīvot savam priekam, vairoties un baudīt dzīvi. Kristietības princips - pakļaut instinktus, dzīvot askētiski, atsakoties no mantas, dominantes, vājībām, seksa, lai stiprinātu savu garu. Principā abi varianti ir diezgan lielas galējības - ja dzīvo tikai pakļaujoties instinktiem, cilvēki var zaudēt morāles principus. Savukārt tuvinoties kristietības ideāliem, cilvēks kļūst tik pašpietiekams un kontrolē sevi tiktāl, ka zaudē nepieciešamību komunicēt ar citiem cilvēkiem un turpināt dzimtu (mūki - vientuļnieki, celibāts u.t.t.). Tāpēc dzīvē kristietība un sātanisms papildina viens otru, jāmeklē zelta vidusceļš veiksmīgam dzīves modelim.

5 0 atbildēt

Nekad nebiju domājis ka esmu satanists ,vienmēr domāju ka esmu kristietis.Praktiski viss ko tu rakstīji par sātanismu attiecas uz mani ,es nelūdzos , es neceru ,es paļaujos uz sevi ,u.t.t. Pieņemu ka vissa mūsu sabiedrība ir tāda.

4 0 atbildēt

Sviests

4 0 atbildēt
Visā visumā es piekrītu. Tēzes kā domas no manas galvas. Bet! Kkur dziļi dziļi ir iesakņojies--sātans un sātanisms ir kkas SLIKTS UN ļauns..
4 0 atbildēt

Sātans maldina, un varu to pamatot. Piemērs par to, ka vajag sašķaidīt otru vaigu- tu izjauksi dzīvi ne tikai tam cilvēkam, bet arī viņa ģimenei, ja nositīsi viņu. Iekšēji visiem gribētos parādīt ka ir pārāki, tomēr ja ļauties niknumam, tad rezultātā tiksi piemānīts, jo neviens nenovērtēs to, ka nositi cilvēku, bet tas radīs sekas gan tev, gan otram. Tāpēc tiecies pēc miera, cik vien tas iespējams. Ļauties visām seksuālajām fantāzijām- pieņemami visiem, tomēr jo vairāk ļaujas seksuālajām fantāzijām, jo vairāk ir izjukušu ģimeņu, un cilvēku, kas vērtē attiecības pēc seksa kvalitātes. Alkatība nav vēlme gribēt vairāk kā tev ir, bet gan vēlme radīt ciešanas, neskatoties ne uz ko, ja vien tas ir materiāli izdevīgi, nebūt iecietīgam. Slinkums- nav atpūta. Ir teikts- 6 dienas strādā, septīto atpūties. Tāpat, jebkuram ticīgam cilvēkam ir tieksme pēc zināšanām, kas nāk no ebrejiem.  Tagad un arī agrāk ir bijis moderni paļauties tikai uz sevi, apmēram kā "Es esmu pats sev Dievs", tomēr mūsdienās ar šādu attieksmi ir redzams aizvien lielāks pašnāvību pieaugums, jo Dievs ir tas, pie kura var vērsties vienmēr un cerēt. Ja nav pie kā vērsties, tad cilvēks nonāk bezcerībā.a

3 0 atbildēt

Izlabo virsrakstu emotion

2 0 atbildēt

Es varu atspēkot sātanismu - sātanisms, kā jau lasījām, māca to, ka cilvēkam ir jāizbauda sava dzīve, nav jākalpo citiem, nav jāpazemojas. Tas ir sātanisma bauslis, kas dod apmierinājumu sev. Piemērs ir par māti - ja mamma ir tāda, kura domā par sevi, tad viņa savu bērnu jau pēc pirmajām nedēļām uztic kādam auklēšanai un pati dodas izklaidēties, taisīt karjeru un baudīt dzīvi. Vai šāds bērns mīlēs savu mammu, kad būs liels? Vai mamma vecumā nebūs vīlusies, ka tāpat tiks ielikta pansionātā, lai citi auklējās, kamēr bērni dzīvos savas dzīves? Redziet, kristīgā ticība māca to, ka viss patiesībā ir otrādi - Tu patiešām ziedo sevi, savu veselību bērnos un citos cilvēkos, bet tas rada daudz vairāk mīlestības un šī cilvēka vērtība ir tikai lielāka. Ar šadu cilvēku vēlēsies būt gan bērni, gan citi. Tādēļ sātanisti var sist žokļus, laupīt un darīt visas nekrietnības, bet tie nekad neiegūs to, kas ir labajiem cilvēkiem un arī atņemt to nevar. Tā kā sātanisms ir priekš pilnīgiem lohiem, kuri domā skolas bērnu līmenī, priekš tiem, kuri domā, ka viss pats rokās iekrīt un viss nāk viegli. Kristīgā ticība māca, ka brīnumi nenotiek, bet - ko sēsi, to arī pļausi. Ja sēsi sūdīgu dzīvi un egoismu, tad to arī pļausi. Un otrādi. Āmen!

3 2 atbildēt
Ir gana patiesi mūsdienām un vispār cilvēka dabai - būt pašam par sevi, dominēt... tur daudz kā patiesa, kaut vai iecietība pret citām dzīvām radībām. Tai pat laikā, abas reliģijas, ticības ir kă divas galējības, kas noliedz viena otru. Pastāvēt par sevi, bet cienīt citus - lūk, dzīves izaicinājums 😉
1 0 atbildēt
Sātanisma ir pretstats kristietībai. Un cilvēki dzīvo vairāk pēc kristietības principiem vai kaut kur pa vidu starp abiem.
1 1 atbildēt

Te jau laikam cilvēki piezīmēja, ka šim sātanisma paveidam (te, cik es saprotu, iet runa par Laveja sātanismu, kas nebūt nav vienīgais) ar to pārspīlēto egoismu ir būtiski trūkumi, piemēram:

- ja sabiedrība sastāvētu no šādiem sātanistiem, tajā nebūtu, piemēram, ugunsdzēsēju vai policistu, kuru darbā ietilpst riskēt ar savu dzīvību vai veselību kopīgā labuma vārdā.

- Šādā sātanistu sabiedrībā tādas avārijas kā Černobiļa būtu daudz postošākas, jo neviens nebūtu ar mieru upurēties, lai ierobežotu attiecīgā negadījuma sekas.

Nu, jūs sapratāt ideju.

0 0 atbildēt
Kas tur labs dievs ir galvenais nevis sūda sātans es ticu un ticēšu tikai dievam un jezum un nevienam citam
0 0 atbildēt
Labs raksts,lika aizdomāties...
1 1 atbildēt
Es nevienā vietā neteicu, ka atbalstu sātanismu. Biju intereses pēc izlasījusi šo grāmatu un tēma ir diezgan plaši diskusējama, tāpēc arī izveidoju rakstu, bet nu nedomāju, ka izvērsies tik plašas diskusijas. 😂
0 0 atbildēt

Visas šīs sātanistu tēzes atsita atmiņā okupācijas laika antireliģisko propogandu, tāpēc lieku tev par rakstu mīnusu emotion 

2 2 atbildēt

''Tādēļ gūsti no dzīves visu, ko vari - ŠEIT UN TAGAD.'' Njā tāpat esmu nolemts ellei, ja tāda ir, tāpēc pilnībā piekrītu šim citātam.. emotion  emotion  emotion 

1 1 atbildēt
Cilvēkiem jādzīvo kā viņš grib. Ja cilvēks dzīvo pieticīgi nenozīmē, ka viņš ir kristietis. Cilvēks kurš dzīvo brīvi nenozīmē ka ir sātanists. Katrs dzīvo kā grib un pēc pieņemtajiem morāles un ētikas principiem. Kāpēc tagad jāiejauc kaut kādus izdomatus murgus kā sātanisms u.c. Mīļie cilvēki, lasiet normālas grāmatas. Šādas grāmatas vienkārši jauc prātu.
0 1 atbildēt
Izrādās pašam to nezinot esmu pa pusei sātanists! LGBT un citas perversijas gan neinteresē...nav skaidrs tikai viens,kāpēc tādai diezgan tumšai reliģijai ir vardarbības ierobežojumi ,piemēram pret dzivniekiem! Vai tad viņi tos neizmanto dažādos rituālos?
0 2 atbildēt

Labs raksts!

3 6 atbildēt