‘’Es redzu, ka tu neesi iztīrījis zobus. Tu vispirms gribi iztīrīt Pepas zobus vai savējos?’’
Vai tavs bērns ir dumpinieks? 18 frāzes, kas viņu nomierinās1
130
0
Attēls no: unsplash.com
‘’Tu drīksti būt bēdīgs’’
Emocijas nevajag apspiest. Arī ne sliktās. Sakot ‘’Tu drīksti būt bēdīgs’’ vai ‘’Vajag emocijas izlaist ārā’’ ļauj bērnam saprast, ka emocijas ir svarīgas.
‘’Es arī dažreiz dusmojos. Kopīgi izraudāsimies kā karotāji, lai tiktu ar emocijām galā.’’
Karotāju raudāšanu pavada kliegšana. Dažreiz ir labi vienkārši izkliegties tukšumā un atbrīvot sliktās emocijas, lai apskaidrotu prātu.
‘’Tu izskaties noskumis.’’
Dažreiz ir grūti izprast, kāpēc cilvēki uzvedas tā, kā viņi uzvedas, un paši cilvēki ne vienmēr spēj savas emocijas izteikt vārdos. Mēs nevaram uzminēt, kā cilvēks jūtas, bet varam izteikt minējumu, lai raisītu viņus uz sarunu.
Attēls no: unsplash.com
‘’Kad tu mētā savas rotaļlietas, man rodas iespaids, ka tu nevēlies ar tām spēlēties. Tas tā tiešām ir?’’
Tā vietā, lai uzbļautu ‘’Beidz mētāt mantas!’’, tu vari vedināt bērnu uz sarunu par to. Ar šo frāzi tu ļauj bērnam izteikties par to, kā viņš jūtas un kā viņš redz pasauli.
‘’Tu nokriti un sasiti celi. Auč!’’
Ja pateiksi viņam ‘’Celies! Nekas tev tur nav,’’ tu nemanot bērnam mācīsi slēpt emocijas. Nobrāzuma gadījumā tas var būt sīkums, bet ilgtermiņā un ‘lielajā dzīvē’ tas var atstāt neizdzēšamu iespaidu.
‘’Ikviens drīkst dusmoties, bet sišana nav pieļaujama. Neapdraudi citus cilvēkus’’
Tā vietā, lai pateiktu ‘’Nesit!’’, labak iemāci bērnam, ka emocijas just ir labi un to vajag, bet tās arī jāprot pareizi izrādīt.
Attēls no: unsplash.com
‘’Nekas, tas pāries. Drīz tu atkal jutīsies labi’’
Ir svarīgi, lai bērns iemācās, ka katrs šķērlis dzīvē nenozīmē pasaules galu. Viss pāries un sakārtosies.
‘’Es apsēdīšos šeit uz dīvāna. Ja gribēsi apskāvienu, es te būšu’’
Arī bērniem dažkārt vajadzīga privātā telpa. Labāk neuzbāzties, ja bērns to negrib. Tā vietā labāk būt sasniedzamam un tuvumā, lai tad, kad viņš pats gribēs, viņš var tevi atrast.
‘’Varam sākt no sākuma?’’
Ja jūti, ka tūlīt sāksies mazā histērija, tad iesaki sākt lietu no sākuma. Tādējādi novērsīsi niķi un parādīsi, ka lietas var sanākt arī ne ar pirmo reizi. Un tas nav nekas slikts.
Attēls no: unsplash.com
‘’Un ko mēs no šī visa varam mācīties?’’
No kļūdām ir jāmācās. Iemāci to savai atvasei jau no mazotnes.
‘’Varbūt tu gribi viņam pajautāt, vai varēsi ar mantiņu spēlēties pēc tam? Tikmēr mēs varam paspēlēties ar šo te’’
Kad bērns grib rotaļlietu, ar kuru jau spēlējas kāds cits, piedāvā viņam alternatīvu. Tā tu iemācīsi, ka viņš tāpat var dabūt to, ko vēlas, bet pieklājīgi un pareizi, nevis ar spēku. Turklāt rosināsi viņu domāt, ka apkārt ir daudz citu līdzīgu lietu, ar kurām arī var rotaļāties.
‘’Es redzu, ka tu neesi iztīrījis zobus. Tu vispirms gribi iztīrīt Pepas zobus vai savējos?’’
Ar šo frāzi bērnam būs dota izvēles iespēja un viņš nejutīsies kontrolēts.
Attēls no: unsplash.com
‘’Tu esi drošībā.’’
Daļa niķu sākas tāpēc, ka bērns nejūtas drošībā. Ir svarīgi viņam to ik pa laikam atgādināt.
‘’Es redzu, ka tu nemaz neesi pieskāries ēdienam. Ko mēs varētu darīt, lai ēdienu padarītu gardāku?’’
Kurš gan nav teicis vai dzirdējis frāzi ‘’Ēd to, kas ir, vai paliec bez ēšanas!’’ Labāk mudināt bērnu atrast risinājumu, nevis pāriet kara zonā.
‘’Nu re, tagad tu redzi, ka pēc nokrišanas tu vienmēr vari piecelties atpakaļ. Atceries to arī nākamajā reizē, kad nokritīsi’’
Attēls no: brightside.me
‘’Vai tu vēlies, lai palīdzu?’’
Ļauj viņam pašam izvēlēties, vai viņš problēmu risinās pats vai ar tavu palīdzību. Galvenais, lai esi tuvumā tad, kad viņam to vajadzēs.
‘’Atvilksim mazliet elpu’’
Ļauj savai atvasei mazliet paniķoties un padomāt. Tā tu ļausi saprast, ka emociju sakārtošanai nepieciešams laiks.
‘’Es tā skatos, ka tu vēl negribi iet mājās no laukumiņa. Kas tev vēl ir jāizdara, lai tu būtu gatavs?’’
Nebūs valdonīgi un rosinās bērnu izdomāt ko jaunu.
Tev patiks šie raksti
