Kurš gan iedomāsies pat apšaubīt, ka Titāniku nenogrmdēja aisbergs? Pateicoties filmai "Titanic" ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā, mēs visi būsim redzējuši un tas būs izveidojis priekšstatu par to, kas notika tālajā 1912. g. naktī uz 15. aprīli. Tomēr, iespējams, ka viss bija pavisam savādāk. Kuģi esot nogremdējis sprādziens un ugunsgrēki.
Tā apgalvo katastrofā izdzīvojušais Vaghinaks Bjurats. Viņš bija ļoti izglītots tā laika Konstantinopoles, tagad Istanbulas, elites pārstāvis. Viņš esot ceļojis uz Ameriku pēc svarīgām grāmatām.
Viņš izdzīvoja un redzēja kuģa nogrimšanu ar savām acīm, bet viņa versija ir savādāka.
Kā tiek apgalvots Šašena Hačatrjans rakstā, tad viņš esot personīgi intervējis Vaghinaku. Viņš esot nodzīvojis garu dzīvi un esot bieži runājis par Titānika nogrimšanu. Interesantākais ir tas, ka Bjurats nekad neesot minējis aisbergu. Tā vietā viņš esot stāstījis par sprādzienu uz kuģa.
Citi izdzīvojušie arī esot teikuši, ka uz kuģa bija 2-4 sprādzieni. Iespējams, ka vispārējās panikas dēļ stāsts beigās ir sanācis savādāks. Bils Vormsteds, kas sot pētījis kuģa bojāeju, tāpat esot to uzzinājis no izdzīvojušo stāstītā, ka esot bijuši sprādzieni un nav nekādu pierādījumu par aisbergu.
- Majors Arturs G. Peučens, kas bija pirmās klases pasažieris, apgalvoja, ka esot dzirdējis sprādzienu, pēc kura kuģis esot sācis grimt.
- Džordžs Frederiks Krovs bija viesmīlis, kas izglābās. Viņš apgalvoja, dzirdējis sprādzienu, pēc kura pakaļējā kuģa daļa esot atdalījusies un sākusi grimt.
Pētnieki apgalvo, ka kuģis to būtu varējis vēl pārdzīvot, ja nebūtu ugunsgrēka.
Tā laika inženieri neesot izpratuši elektrolīzes nozīmi, proti, jūras ūdens pateicoties elektrībai var pārvērsties bīstamā ūdeņraža gāzē. Pēc pirmā sprādziena gaismas turpināja degt, kas bija par cēloni nākamajam sprādzienam.
Džons Vikmans, grāmatas "Titanic, The Hidden Evidence" autors, apgalvo, ka pirmais sprādziens esot bijis starp 1.10 un 1.20 naktī, bet vēlāk esot sekojis nākamais sprādziens, kas esot sadalījis kuģi divās daļās.
Tas izskaidrotu dažus neparastus faktus par kuģa nogrimšanu. Žurnālists Senans Malonijs to apstiprina. Viņš ir vairāk nekā 30 gadus pētījis Titānika nogrimšanu un pēc viņa secinājumiem "ledus, uguns un krimināla nolaidība" bija par iemeslu kuģa katastrofai.
Iespējams, ka mēs nekad vairs neuzzināsim, kas īsti notika, jo kuģa atliekas drīz vien baktēriju darbības dēļ pārvērtīsies par rūsas kaudzi. Taču stāstā par Titāniku ir svarīgi atcerēties, ka iedomība ir drošākais veids, lai notiktu katastrofa. Titāniks tika reklamēts kā nenogremdējams kuģis, bet tas nogrima jau pirmajā braucienā, nemaz nenonākot līdz gala mērķim.
Nesaprotu, kādas vēl var būt šaubas - es pats redzēju, ka bija aisbergs un kā Leo gāja bojā. Jūs neredzējāt?
Ja būtu bijis sprādziens, uz klāja paliktu ļoti daudz sakropļotu cilvēku, bet tādu ziņu nav!
Ja kāds ir painteresējies par Titāniku vairāk nekā tikai Vinsletas un Di Kaprio līmenī, tad zinās ka tas kuģis pa lielam bija nolemts jau no sākta gala. Nekvalitatīvi uzbūvēts no metāliem, kas saskarsmē ar zemām temperatūrām kļūst trausli, ar plānu korpusu, vaļīgām kniedēm, uz kurām būvētāji pievēra acis un dzenskrūvi, kas nedarbojās kā nākas. 1912. gadam tas bija tehikas brīnums, bet tajā laikā ļaudis acīmredzami maz ko jēdza no kuģu būvniecības. Tā ka pat ja Titāniks nebūtu ieskrējis tajā ledus klucī, ar to visticamāk būtu noticis kaut kas cits.
Visticamāk tas bija no grāmatas '' Titāns ''! Ļoti līdzīgi, tur bija stāstīts par aisbergu kas nogremdēja kuģi! 
Uz kuģa bija pilns ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem itkā nejauši, bet vienā pigājienā varēja atbrīvoties.
Boileri Titānikam gan nebija aizmugurē ''DUH'' un ir arī cita teorija ka, Titānika priekšā esot bijis pārāk liels karstums, tas nozīme ''Pavājinājis'' viņa metāla korpusu, un aizbergs kā gāja garām tad arī atšķēla vaļā šo korpusu. No noliktavas līdz pat pirmajai saucamajai ''Katla izstabai''
proti, jūras ūdens pateicoties elektrībai var pārvērsties bīstamā ūdeņraža gāzē. Pēc pirmā sprādziena gaismas turpināja degt, kas bija par cēloni nākamajam sprādzienam.
-----------------
cik daudz gan jāpatērē elektrība lai sakrātos pietiekami daudz ūdeņrāža, kas izraisītu sprādzienu... pie tam ja gaisma deg- tas nozīmē ka nav īssavienojums, jeb elektrības noplūde... nekāda elektrolīze nenotiek..
.jpg){kind=link}
