Jaunāko kursu studenti uzskata, ka vecāko kursu studenti ir jau par vecu, lai ar viņiem saprastos, kaut viņiem ir tikai 23-24 gadi.
18-19 gadīgie saka, ka viņi vismaz zinot, ko no dzīves prasa, bet 16 un 17 gadus vecie vienkārši neapjēdz, ko viņi vēlas. Viņi gribētu visu iznīcināt un apgriezt otrādi.
Kāds 16 gadīgais, salīdzinot sevi ar 14 un 15 gadus vecajiem
saka, ka viņi taču neklausās nevienā cilvēkā. Ja mēs 16 un 17 gadus vecie nevaram viņu mērķiem piekrist, lai pazūdam vienu māju tālāk, bet paši šo mērķi nevar noformulēt un par to pašiem nav nekādas jēgas. Kāds 15 gadīgais tomēr savu protesta mērķi skaidro, ka nav jāgaida 16 vai 18 gadus, lai iegūtu autovadītāja tiesības, ja jau kā 16 gadīgs drīkst iet skolā.
13 gadīgo 15 gadīgais uzskata par īstu briesmoni, kam viss tiek servēts uz sudraba paplātes. Paši tikko no autiņiem izķepurojušies, bet mazākos jau māca iekārtoties dzīvē.
Dabīgi, ka mums interesē arī 13 gadīgo domas: ''Uz to jūs varat kaut indi ieņemt - 11 gadīgie ir vienkārši pretīgi,''teica 13 gadīgais.
Kāda 11 gadīgā apgalvo, ka ir pilnīgi bezcerīgi ar 9 un 8 gadus veciem saprasties. Viņi taču visu sadauza, taisa mežonīgu troksni, runā rupjības.
Savukārt, kāds 9 gadīgais svieda ar akmeni kaķim un teica, ja gribu aizrādīt, lai labāk skatos, ko bērnudārznieki dara.
Rakstītais gandrīz kā ironiska humoreska. Kā saprotas ģimenē pusaudžu vecuma brāļi un māsas?
Varētu tam ticēt vai neticēt, ja pati nebūtu bijusi 6 nedēļas 1986. gadā VFR viesos pie māsīcas, kas tur dzīvoja un strādāja vidusskolā par angļu valodas skolotāju. Daudzus no šiem faktiem varu apstiprināt un, pēc māsīcas teiktā, arī vēl trakākas lietas. Pēdējos solus parasti ieņem pārīši, neslēpti stundas laikā bučojas un nonāk pat līdzs reālam seksam.
Man bija daži fakti, kas izraisīja brīnumus. Arī Dripe šo lietu ievēroja, ka nav neviena sadauzīta soliņa, izdemolētas telefonbūdiņas un katrā vari atrast nesaplēstu teleona abonentu grāmatu. Neskatoties uz lielajām vaļībām, vācieši saviem bērniem ir spējuši iemācīt neko nezagt un neplēst to, kas pašiem rada sadzīves ērtības (izņemot atsevišķus retus gadījumus). Protams, ka nopelns bija arī policijai. Transporta līdzekļos gan vecākiem cilvēkiem jaunieši vietu nedeva un nekad to viņiem arī neaizrādīja.
Rakstnieks konstatē, ka padsmitgadnieki vārās savā sulā netraucēti, pievērš uzmanību tikai, ja vajadzīga jau policijas vai mediķu iejaukšanās. Tur nav pieņemts iejaukties citu cilvēku likteņos un traucēt ar savām rūpēm.
Grāmatā ļoti interesanti aprakstīta panku kustība, jauniešu klubi un vēl citas lietas, par kurām nekad neiedomātos, jo priekšstats par jauniešu dzīvi pēckara FRG mums bija idealizēts.
Ceru, ka komentāros uzzināšu ko vairāk par mūsdienu jauniešiem Latvijā, jo mani mazbērni jau izauguši no šī vecuma.