local-stats-pixel fb-conv-api

Laid pa labi #175

50 0
Pārējais mājupceļš pagāja klusumā. Gabriela drīz vien aizmiga, bet es nevarēju nomierināt savu prātu. Austiņās klausījos mūziku un apdomāju visu, kas šajās dienās bija noticis. Jutos no vienas puses ļoti labi, jo iepazīšanās ar Kristapu bija diezgan veiksmīga. Viņš varētu būt labs draugs, taču man vēl bija jāizlemj, vai esmu gatava attiecībām. Attiecībām no attāluma uz gandrīz gadu, jo pēc vidusskolas beigšanas, visticamāk, došos uz Rīgu un tad jau kopā būšana nebūs problemātiska. Bet no otras puses, biju mazliet apjukusi Emīla dēļ. Ko gan nozīmēja viņa teksti par to, ka būšu viņa un vēl tas, ka viņš vakar pameta Santu? Jā, man Emīls simpatizēja, taču, ja viņš ar mani koļījās, esot kopā ar citu, tad nekas nemainītos arī tad, ja viņš būtu kopā ar mani. Un tādas attiecības es negribu. Es negribu būt muļķe, kura gaida čali no tusiņiem un domā, ar cik meičām ir koļījies un salaidis. Nē, par Emīlu vispār vairs turpmāk nedomāšu, koncentrēšos uz Kristapu. Laikam uz brīdi tomēr spēju iemigt, jo vienā brīdī atvēru acis un redzēju, ka esam iebraukuši autoostā. Redzēju, ka tur jau stāv Marats ar rožu pušķi un smaidot pamodināju Gabrielu. Izkāpām no busa, un viņa ātri vien metās Maratam ap kaklu. Biju priecīga par viņiem, neskatoties uz to, ka pāris gadus pati jau biju ieķērusies Maratā. "Labi,mēs laidīsimies mājās, pa ceļam tevi arī aizrausim. Ko darīsi šovakar?" Gabriela uz mirkli atrāvās no Marata. "Droši vien atpūtīšos, rīt uz darbu," nopūtos. "Tu pazvani un noskaidro, jo uz veikala durvīm bija zīme, ka notiek remonts un kādu laiku veikals būs slēgts, tā ka varbūt tev nav jāiet uz darbu," Marats teica. "Ohh, tas nu gan nekam neder. Man nebūs nākammēnes iztikas minimums," nervozi iesmējos. Tā runādamies mēs devāmies uz Marata mašīnu un braucām mājās. Biju laimīga, kad varēju iekrist savā gultā. Nekur nav tik labi kā mājās. Nekur nav tik ērta gulta, kā mājās. Brīdi vēlāk sazvanīju priekšnieci un uzzināju, ka viņi veikalā tiešām veic remontu un pāris nedēļas veikals vēl būs slēgts, taču darbiniekiem tas skaitās kā apmaksāts atvaļinājums. Atviegloti nopūtos. Tātad nebūšu palikusi bez naudas. Bija jau pienācis vakars, devos dušā un pēc tam apgūlos gultā. Ieslēdzu TV, tur rādīja kaut kādu šausmeni, ko atstāju, lai fonā skan un mazliet pačatoju ar Kristapu. Viņš bija ļoti priecīgs par mūsu satikšanos un centīsies izplānot pēc iespējas drīzāk kā tikt ciemos pie manis. Pēc brīža jau saldi gulēju. Nākamās pāris dienas pagāja garlaicībā. Vāļājos pa gultu un tikpat kā neko nedarīju. Bez darba vasarā mājās vienatnē varēja saiet sviestā. Un tā nu bija pienācis piektdienas vakars. Gabrielai ar Maratu bija romantiskais vakars, pārējie ar kaut ko saplānojuši ar savām otrajām pusītēm, tad nu arī šo vakaru pavadīju mājās savā gultā un skatījos "Comedy Club". Man ļoti patīk krievu humors un šis raidījums man ļoti gāja pie sirds. Paskatījos pulkstenī, drīz būs divpadsmit. Kristaps jau deviņos novēlēja labu nakti un devās gulēt. Mazliet nobrīnījos, ka tik ātri, bet tad atcerējos, ka viņš tak teica, ka viņam brīvdienās arī jāstrādā. Nu neko. Ierušinājos ērtāk gultā un biju jau gandrīz aizmigusi, kad izdzirdēju zvanu pie durvīm. Bailēs sāka dauzīties sirds. Savējie parasti zin, ka pirms ierašanās pie manis, ir mani jāpabrīdina. Šoreiz neviens nebija ne rakstījis, ne zvanījis. Izlīdu no gultas un devos pie ārdurvīm. Netālu no durvīm kopš tā laika, kad sāku dzīvot viena, esmu nolikusi lāpstu, vismaz kāds aizstāvības līdzeklis nepieciešamības gadījumā. Paskatījos cauri actiņai un sastingu. Aiz durvīm stāvēja Emīls. Atslēdzu durvis un pavēru tās tikai mazliet vaļā. "Ko tu te dari?" "Sveika, Karolīna," no Emīla varēja just stipru alkohola smaržu. "Kā tev iet? Vai iekšā neaicināsi?" "Ko tu gribi? Es taisījos gulēt un nevienu negaidīju." "Nu beidz, ielaid, parunāsimies, man ir šampanietis." Brīdi skatījos uz viņu un tad pagāju malā, lai viņš var ienākt. Viņš diezgan nestabili turējās uz kājām, tāpēc pa taisno gāja uz manu istabu un iekrita manā gultā. Sekoju viņam un apstājos istabas durvīs. "Jautāšu vēlreiz. Ko tu dari pie manis?" "Nu, vispār es pie Ronalda atbraucu, mēs iedzērām, un viņš ar savējo aizgāja gulēt, bet man miegs nenāk. Tad nu nolēmu apciemot tevi." "Un kāpēc neesi Rīgā pie Santas?" Viņš kādu brīdi klusēdams skatījās uz mani. Pēc tam piecēlās, pienāca man klāt un piespieda mani pie sienas. "Tāpēc ka es esmu kā traks pēc tevis." "Beidz runāt muļķības, tu zini, ka es satiekos ar tavu draugu." "Ha ha, ar to, kurš noslēdza uz tevi derības?" "Ko? Kādas derības?" "Ak, tu jau neko nezini, naivā. Labi, nāc apsēdies, apskaidrošu tevi." Brīdi stāvēju kā ar ūdeni aplieta. Par kādām derībām viņš runāja? Gan jau vienkārši dzērumā kaut ko murgo. Aizgājām apsēsties, viņš atvēra šampanieti un padzērās tāpat no pudeles un sniedza to man. Paņēmu un arī iedzēru. Man viss iekšā purēja. " Par kādām derībām tu runā?" "Aa, jā, jau aizmirsu," viņš iesmējās. "Es biju klāt tad, kad jūs izveidojāt saderību tai Tinderī vai kā pie velna viņš tur bija. Viņš jau gribēja sākumā tavu bildīti laist pa kreisi, bet es viņam teicu:" Laid pa labi. Tā taču lauku meitene, būs laba izklaide." Viņš atbildēja, ka tu izskaties pēc svētās, droši vien nevainīga un ja jums kaut kas sāks veidoties, tad tu ilgi lauzīsies un tā. Es atkal teicu, ka tu droši vien esi tāda pati kā pārējās skuķenes, kurām patīk tusēt un laist ar čaļiem." Jutu, ka manī sāka augt dusmas. Kā gan pēc vienas bildes viņi spēja ko tādu par mani domāt! " Nu un tālāk?"Taujāju Emīlu, kad viņš bija ieturējis pauzi. " Nu un tālāk mēs saderējām uz to, kurš pirmais tevi pielauzīs uz gultas priekiem. Es zināju, ka braukšu pie Ronalda un speciāli tovakar liku viņam braukt uz vietu, kur notika tusiņš, jo Kristaps man bija rakstījis, ka tu ballējot." Tad tāpēc Kristaps man tajā vakarā tik daudz ziņas bija atsūtījis. Knapi valdījos, lai nesāktu raudāt. Tā vietā iedzēru vēl šampanieti. " Nu tā. Sākumā man bija plāns tikai uzvarēt derībās, taču tu man kaut kā patiesi iekriti prātā, Karolīna. Tevis dēļ es pametu Santu un ļāvu Kristapam uzvarēt derībās." Jautājoši uz viņu paskatījos. "Jā, viņš man visu izstāstīja visos sīkumos par to nakti un rītu,kaut gan tajā vakarā es viņam uzrakstīju, ka izstājos no derībām un man tādas spēlītes nav vajadzīgas. Viņš par tevi smejas, Karolīna. Teica, ka tu viņu gaidot ciemos te, un kā viņš nevarot sagaidīt, kad atkal varēs tevi ievilkt gultā, jo viņam patīkot, cik tu esi kautrīga, un uzjautrina tas, cik esi nemākulīga tajā jomā. "Nosarku. Tad tā Kristaps par mani domā. Nespēju vairs valdīt asaras un izskrēju virtuvē. Vairs neko negribēju dzirdēt un gribēju palikt viena. Kā gan es tik īsā laika sprīdī ļāvu sevi tā aptīt ap pirkstu. Es biju dusmojusies uz Emīlu un uzticēju sevi pilnībā Kristapam, kaut gan viņš bija tas, kurš beigās par mani pasmējās. Asaras tecēja straumē un svilināja vaigus. Pie manis atnāca Emīls. "Tu raudi? Beidz.. Tas viss nav tā vērts. Viņš nav tā vērts, un arī es neesmu nekā vērts. Sākumā man tā bija spēlīte, bet kad es ieraudzīju tevi tai ballītē, pēc tam pie Santas un pēcāk vēl jūrā, es jutu, ka tu mani tiešām piesaisti un nekas cits man neinteresē, taču es tad nespēju visu tev pateikt un apturēt to, kas notika. Piedod man, es esmu kretīns un sapratīšu tevi, ja tu tagad man liksi aiziet. " Es nespēju neko pateikt, tikai ļāvu asarām plūst un plūst. Es gribēju būt jebkur citur, gribēju pagriezt laiku atpakaļ un vēlējos, kaut tajā brīdī man būtu bijusi blakus Gabriela un teikusi, lai nelaižu pa labi to stulbo Kristapa fotogrāfiju. Lai es vispār nemaz netaisu profilu Tinderī. Bet nu neko, kas bijis, tas bijis. Laiku atpakaļ nepagriezt un neko neizmainīt. Kādu brīdi abi sēdējām klusumā un tad es biju nogurusi no visa un devos uz istabu. Apgūlos. "Vai gribi, lai dodos prom, vai lai palieku?" Emīls ienāca istabā. Apdomājos. Es dusmojos uz viņu, bet viņš vismaz bija atklāts pret mani, pie tam viņš bija pamatīgi iereibis, ka man negribējās, lai viņš klīst apkārt viens. "Paliec," tik tikko dzirdami noteicu, bet viņš sadzirdēja un apgūlās man blakus. Ierāvos gultas stūrī un centos aizmigt. Pēc brīža dzirdēju, ka Emīls jau sāk krākt. Iebakstīju viņam, lai pagriežas uz sānu un pati laidos miegā. No rīta pamodos un nezināju, cik ir pulkstenis. Emīls bija prom. Telefonā bija SMS no viņa, kurā viņš atvainojās par visu un teica, ka nerādīsies manā dzīvē, kamēr es to nelūgšu. Tagad nebiju spējīga un arī negribēju ne par ko domāt. Pagriezos uz otru sānu un plānoju pagulēt vēl mazliet, kad izdzirdēju zvanu pie durvīm. Nodomāju, ka tā gan varētu būt Gabriela, jo viņa citkārt mēdza ierasties bez brīdinājuma, un, ja jau Emīls bija prom, tad ārdurvis bija palikušas vaļā un viņa to drīz vien atklās. Dzirdēju, ka kāds ienāk mājā un tuvojas manai istabai. "Pārsteigums! Tev durvis bija vaļā, tad nu atļāvos pats ienākt." Ak dievs, par ko tāds sods? Tas bija Kristaps.
50 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt
😊
0 0 atbildēt

Ja te varētu ielikt videomēmes, es ieliktu `vot eto povorot` mēmi. Atliks vien to iztēloties emotion

Kaut kas nav labi ar šo teikumu:

Man viss iekšā purēja

Es nojaušu, kas tur ir domāts, bet ārpus konteksta būtu pilnīgi nesaprotams.

Gaidu turpinājumu.

0 0 atbildēt

Nevaru saigaidīt turpinājumu... plānojas?

0 0 atbildēt