Kā šajā ikdienas skrējienā nepagurt tik dikten, lai tomēr būtu komunikācija ar paša intuīciju.
Nedaudz pārdomīgas pārdomas no palātas nr. 10 (jap, savaspārdomas sāku ierakstīt pirmo reizi, esot slimnīcā, daudz laika, taču! Un nenoskatījos ne reizi ne vienu pašu seriJālu!)
Kā jums pašiem ar intuīciju ikdienā un izpratni par to? Varbūt tas ir tikai mūsu smadzeņu sarežģīts aikido, kurš sasinhronizē pieredzi, ar mega apbrīnojamiem algoritniem?
