Ne visiem stāstiem ir laimīgas beigas. Turklāt dažiem tās ir pilnīgi neparedzamas.
Brīvbrīdim: Īss stāsts ar negaidītām beigām1
Reiz dzīvoja karalis, kuram piederēja 10 mežonīgi suņi. Viņš suņus turēja tam, lai spīdzinātu un apēstu tos, kuri bija noziegušies pret karali.
Kādu dienu viens no padomniekiem karalim deva padomu, kurš izrādījās nepareizs. Karalim tas ļoti nepatika, tāpēc viņš pavēlēja padomnieku iemest pie asinskārajiem suņiem.
Padomnieks teica: ‘’Es tev kalpoju 10 gadus, un šādu atlīdzību es saņemu? Lūdzu, dod man 10 dienas laika pirms iemet mani pie suņiem.’’
Karalis atļāva.
Padomnieks uzreiz devās pie sarga, kurš uzraudzīja suņus, un lūdza nākamās 10 dienas ļaut viņam pašam uzaudzīt suņus. Sargs bija pārsteigts, bet piekrita.
Padomnieks visas šīs 10 dienas baroja suņus, tos mazgāja, kopa, glaudīja un spēlējās ar tiem.
Pēc norunātajām desmit dienām karalis vēlreiz deva pavēli iemest padomnieku krātiņā pie suņiem.
Kad padomnieku iemeta, skatītāju acīm pavērās negaidīts skats. Tā vietā, lai uzbruktu, suņi, ieraugot padomnieku, viņam sāka laizīt pēdas.
Karalis neapmierināts iesaucas: ‘’Ko tu esi izdarījis ar maniem suņiem?’’
Padomnieks atbildēja: ‘’Es suņus aprūpēju 10 dienas, un viņi to nav aizmirsuši. Jums, karali, es kalpoju 10 gadus, bet jau pie pirmās kļūdas Jūs to visu aizmirstat.’’
Šajā brīdī karalis saprata savu kļūdu…
…un iemeta padomnieku krātiņā ar vilkiem.