Valstis, kuras šobrīd piedzīvo ļoti neparastas krīzes15

ASV pārstrādājamās plastmasas krīze. Slikta ziņa vides aktīvistiem: ASV vairs nespēj pārstrādāt lielāko daļu savas pārstrādājamās plastmasas. Pirms dažiem gadiem Ķīnā nonāca milzīgs pārstrādājamu preču daudzums no ASV. Tomēr vairs tas nenotiks, jo 2018.gada janvārī Ķīna aizliedza pārstrādājamu preču importu no ASV. ASV vērsās pie Kanādas, Turcijas, Malaizijas un Taizemes, lai pārstrādātu savu plastmasu. 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ASV uz Taizemi eksportēja 4000 tonnas pārstrādājamas plastmasas. Sešu mēnešu laikā pēc Ķīnas aizlieguma, ASV uz Taizemi bija eksportējusi 91,505 tonnas plastmasas. Tas ir 1,985 procentu pieaugums. Taču šīs valstis nevēlas ASV plastmasu. Malaizija ieviesa nodokli un ierobežoja pieņemamos plastmasas veidus. Taizeme divu gadu laikā ir solījusi aizliegt ASV plastmasu. Atbildot uz to, vairāki ASV štati ir vai nu pārtraukuši pārstrādāt atsevišķus plastmasas veidus vai arī partraukuši tās pārstrādāšanu pavisam.

Dienvidkorejas pašnāvību krīze. Dienvidkorejā ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem pasaulē. 2015. gadā 13 500 dienvidkorejieši labprātīgi šķīrās no dzīves. Tas ir vidēji 37 pašnāvības dienā. Lielākā daļa iedzīvotāju, kas izvēlas beigt savu dzīvi ir seniori, kuri bieži vien dzīvo nabadzībā un kuri nevēlas kļūt par nastu saviem dzīvajiem tuviniekiem. Daudzi gados veci dienvidkorejieši ir tik nabadzīgi, ka viņu izdzīvošana ir atkarīga no bezmaksas ēdināšanas. Atbildot uz augstajiem pašnāvību rādītājiem, valdība ir kriminalizējusi pašnāvības paktus - vienošanos starp diviem vai vairāk cilvēkiem, kuri sola veikt kopīgu pašnāvību. 2011.gadā valdībai izdevās samazināt pašnāvību rādītājus par 15 procentiem, kad tā aizliedza parakvatu - pesticīdu, ko bieži izmanto pašnāvību veikšanai.

Indijas maitas putnu krīze. Indijā agrāk bija daudz maitas putnu. To bija tik daudz, ka neviens pat necentās tos uzskaitīt, lai gan aplēses liecina par 40 miljoniem deviņdesmito gadu sākumā. Tas mainījās laikā no 1992. līdz 2007.gadam, kad maitas putnu populācija nokritās par 97 līdz 99,9 procentiem. Indijā šodien dzīvo vairs tikai aptuveni 20 000 maitas putnu. Ilgu laiku neviens pat nepamanīja šo straujo maitas putnu populācijas samazināšanos, bet tad ciemu iedzīvotāji sāka aptvert, ka vairs neredz tik daudz maitas putnu, cik agrāk. Indieši neēd savus lopus. Tāpēc te talkā nācā maitas putni. Indijas zemnieki savus mirušos lopus izbaroja maitas putniem. Diemžēl diklofenaks - populārs pretsāpju līdzeklis, ko deva lopiem, ir nāvējošs maitas putniem. Pēc barošanās ar kritušajiem lopiem, maitas putni cieš no aknu sairšanas un iet bojā. Diklofenaku veterinārijā sāka izmantot deviņdesmito gadu sākumā, un tieši tas ir izraisījis katastrofālo maitas putnu populācijas samazināšanos. Tagad daudzviet Indijā trūkst maitas putnu, kas saēstu mētājošos dzīvnieku līķus. Savukārt tas draud nostādīt Indiju uz slimības epidēmijas sliekšņa. Žurkas un suņi ir nākuši maitas putnu vietā, tomēr tie nav tik efektīvi. Bez tam, suņi var pārnest līķos esošās baktērijas uz cilvēkiem. Tagad Indija ir aizliegusi diklofenaku un izveidojusi maitas putnu vairošanās programmas, cerot, kādudien savvaļā atkal atgriezt tikpat daudz šo putnu kā agrāk. Tomēr daudzi Indijas zemnieki vēl aizvien turpina nelegāli izmantot diklofenaku.

Ķīnas dzimstības krīze. Pirms dažām desmitgadēm Ķīna ieviesa tā saukto viena bērna politiku, lai kontrolētu savu augošo iedzīvotāju skaitu. Šī politika tika stingri uzspiesta, un valdība pat veica piespiedu abortus un sterilizēja tos, kuri tai nepakļāvās. 2015. gadā valdība aizstāja viena bērna politiku ar divu bērnu politiku, jo saprata, ka tā ir valstī izraisījusi dzimstības līmeņa samazināšanos un sabiedrības novecošanos, tāpat kā Dienvidkorejā. Tagad Ķīnas valdība apsver pilnībā atteikties no jebkādiem ierobežojumiem par to, cik bērni drīkst būt ģimenē. Valdība kontrolē esošie laikraksti visu laiku atgādina pāriem, ka radīt bērnus - tas nāk par labu ne tikai viņiem pašiem, bet arī valstij.