Taisot šo rakstu man tā arī neizdevās atrast atbilstošu šī plakāta latvisku tulkojumu (labākie tulkojumi priekš degage bija ārā vai atbrīvot) . Zināms ir tikai tas ka tā veidotājs pieprasa Makrona atkāpšanos. Kanāla prezentētāja savā twitter lapā atvainojās par šo starpgadījumu minot “Cilvēcīgu kļūmi” un ka “tas vairāk neatkārtosies”. Vienīgais starptautiskais mēdijs kas zinoja par šo padomju līmeņa dezinformāciju bija Russia Today, kas, būsim atklāti, gan ir viņu kā kremļa finansēta mēdija pienākums, bet tāpat tikai apstiprina jau iepriekš izklāsīto trendu. Ja kas tāds būtu noticis Krievijā, būtu tikai pareizi ja cilvēki sūdzētos par “kremļa meliem”, bet tākā tas notika rietumu sfērā, tas vairs nav tik aktuāli. Dzelteno vestu twitter kopienā tas gan radīja zināmu uzmanību un lika radīt daudz interesantu meme…Pašam Makronam pēdējā laikā patīk daudz runāt par "autoritārisma atdzimšanu eiropā" un ir par vainojis Brexit pie "viltus ziņām".
Vai Francijas valdība šajā gadījumā pieļautu šādu dezinformācijas izplatību, vai arī liktu lietā savus “viltus ziņu” apkarošanas likumus? Un kā, ja valdību veidotu kāds cits? Esmu pārliecināts, ka Makronam un Lapenai ir diezgan atškirīgi uzskati par to kas ir un kas nav “viltus ziņas”…
Naida runa.
Arī šis termins var tikt viegli politizēts lai kalpotu kadam noteiktam politiskam spekam-šajā gadījumā multikulturālismam un egalitārajam humānismam, kuru itāļu ekonomists Vilfredo Pareto ļoti akurāti savā laikā nosauca par reliģiju.
Termins “naida runa” pēc savas būtības atgādina “domu noziegumu (thought crime)”, proti, kautko ko cilvēkam nevajadzētu teikt vai pat domāt.
Palasot tālāk Orvela noveli “1984” saskaramies ar tādu terminu kā “newspeak”. Tas ir veids kā ierobežot pašu valodu tādā veidā ierobežojot domas un runas brīvību-lai tā labāk atbilstu partijas ideoloģijai. Daudzi temati, kā dažādas kultūras, statistika, biologija u.c. kļūst faktiski neapspriežami, jo tagad tas viss ir naida kurināšana. Un protams, arī sūdzības par “naida runu” tiek piemērotas visai selektīvi.
“Naida runa” faktiski ir tas ko tie kam pieder tas, ko Antonio Gramši sauktu par “kulturālo heģemoniju” vēlas cenzēt.
Vairākās Apvienotās Karalistes pilsētās sāka rasties problēmas ar noziedzīgiem Pakistāņu grupējumiem, kuri ievilka vairāk nekā 1400 no 11 līdz 16 gadus vecas meitenes seksuāla izmantošanā. Viņas tika vedātas uz citām pilsētām kur viņām lika sniegt seksuālos pakalpojumus. Kas man personīgi ir daudz pārsteidzosāk, kā tas kā kautkas tāds vispār var notikt kādā rietumu valstī ir tas, ka policija krietni vilcinājās iesaistīties baidoties no apvainojumiem par “rasismu”. Kāds britu aktīvists vārdā Tonijs Robinsons jau pirms šī skandāla nonākšanas plašānā gaismā centās pievērst cilvēku uzmanību notiekosajam, jo šādas organizācijas darbojās jau kopš 90to beigām. Viņš tika saukts par rasistu, islamofobu un naida kurinātāju. Daudzi pat apgalvoja ka viņš melo. Pat pēc visu šo notikumu nonākšanas plašādā gaismā viņš tiek uzskatīts par “naida un rasisma simbolu”. Tonijs Blērs pieminot Robinsonu runā par viņu tā itkā viņš bezmaz vai būtu pats sātans.
Britu Leiboristu partijas ēnu iekšlietu ministere (Shadow Home Secretary) Diāna Abota (Diane Abbott) var sūdzēties par “galēji-labējo ekstrēmismu” un kā mums ar to vajadzētu cīnīties, bet tad apgriesties un taisnoties, ka tas nekas, ja kāds velkā drēbes ar Mao, jo “kopumā viņš darīja vairāk laba nekā ļauna”. Atgādināšu, ka šī diktatora upuru skaits ir lielāks nekā Hitleram un Staļinam kopā.
Francijas prezidenta galvenā oponentei Marinai Lapenai iespējams tiks piešķirti 3 gadi cietumā un ievērojams naudas sods par demonstratīvos nolūkos nošerotu ISIL materiālu. Ja šāda atgadījuma vieta būtu Krievija esmu pārliecināts, ka mūsu politiskie līderi tam pievērstu lielāku uzmanību to bezmaz vai saucot par kremļa oponentu apspiešanu…
Interesanti ir arī tas, ka “naida runai” īsti nav noteiktas definīcijas. Otrajā intervijā ar ASV senātu Zukerberbs nebija spējīgs dot skaidru un nepārprotamu definīciju naida runai. Faktiski visu var uzskatīt par naida runu…
Ko no tā visa varam secināt?
Cilvēki, kuri aģitē par “viltus ziņu” un “naida runas” apkarošanu ir politiski motivēti. Viņi bieži vien sūdzēsies par savu oponentu negodīgajiem gājieniem apsūdzot viņus "viltus ziņu" izplatīšanā vai "naida kurināšanā". Tiesa, kad tā darīs viņu pašu politiskās komandas biedri šādas apsūdzības pret viņiem netiks izvirzītas. Cīņai pret "viltus ziņām" ir tendence būt virzītai noteiktos virzienos, proti šīs cīņas agitātoru politisko oponentu virzienā. Politiķi arī ir cilvēki un liekulība viņiem nekad nav bijusi sveša.
Kāpēc tad tagad Eiropas Savinība ir izdomājusi cīnīties pret viltus ziņām internetā? Kāpēc ne, tieksim, spamu e-pastā?
Pret politiķiem, kuri aģitē par “naida runas”, “viltus ziņu” vai citu līdzīgu lietu apkarošanu nedrīks izrādīt absolūti nekādu toleranci, jo tas viss ir drauds mūsu runas un izpausmes brīvībai, kas arī ir veselīgas liberālās demokrātijas pamatā.
Jo kas tad ir un kas nav patiesība? Un kurš to visu noteiks?
Mūsdienās mūsu brīvība tiek pamazām erodēta “drošības” vārdā. Šeit jāpiemin Benjamina Franklina teiktais:
“Jebkura sabiedrība, kas ir gatava atdot kaut nedaudz brīvības lai iegūtu nedaudz vairāk drošības, nav pelnījusi ne vienu ne otru, un zaudēs abus.”
Un runas cenzēšana tāpēc, ka tā aizskar kāda jūtas nav labāka.
Runas un izpausmes brīvība ir jāaizstāv principiāli priekš VISIEM.
Bonusam piemetīšu šo nedaudz orvelisko montāžu ar daudziem ASV reģionālo TV kanālu prezentētājiem kuri ir nobažījusies par “viltus ziņu” izplatību
Piezīme:
Laigan šajā rakstā ir minēti daudzi piemēri dezinformācijas izplasīšanai gan krievijas un gan rietumu mēdijos, šī raksta uzdevums ir pievērst uzmanību kādos gadījumos paši esat gatavi pievērst vai nepievērst tam uzmanību atkarībā no mūsu pašu uzskatiem. Un argumentēt, ka jebkāda politiskas varas pielietošana šādas dezinformācijas apkarošanā tiks pielietota politiskās elites kritiķu apklusināšanai(kā piemēram aprakstīts gadījumā no PSRS). Neviens cilvēks nav objektīvs.