Mani vienmēr fascinējuši cilvēki, kuri cenšas pushot savu spēju robežas, pārvarot bailes. Pazīstu daudzus, kuri baidās no augstuma, tomēr tikuši tam pāri un izlēkuši ar gumiju vai izpletni. Pieņemu, ka baiļu pārvarēšana iedod lēcienam papildu adrenalīna spērienu. Tad vēl, piemēram, ir cilvēki, kuriem ir paniskas bailes no suņiem, bet viņi saņem dūšu un papaijā kādu jorkšīras terjeru.
Milzīgs skaits cilvēku ikdienas ieskatās acīs savām lielākajām bailēm un pārkāpj tām pāri, parādot neiedomājamu raksturu un gribasspēku.
Ir tik daudz baiļu, ko pārvarēt – bailes no klauniem, šaurām telpām, tumsas, čūskām, zirnekļiem, lidošanas, pērkona negaisa, adatām, baktērijām, būšanas vienam. Bailes no ūdens, cilvēku pūļiem, braukšanas ar mašīnu, zobārstiem, runāšanas publikas priekšā, asinīm, ārstiem, kukaiņiem, nāves, putniem vai uguns. Bet ko darīt tiem, kuri ar visām savām fobijām tikuši galā un adrenalīnu noķert paliek arvien grūtāk, pat šķietami neiespējami? Ko darīt, ja esi, piemēram, uzkačāts “Tēvijas sargu” biedrs, kuru nebiedē pilnīgi nekas? Atbilde ir pavisam vienkārša – geju sekss ar musulmaņu vīrieti. Tu nevari tēlot sūro veci, ja dienas beigās ieslidini maigā vagīnā, bet padomājiet, kādu vīrišķīgu spēku un apņemšanos vajag, lai izfilcētu kārtīgi noaugušu bārdainu tēvaini? Lūk, tā ir īsta vīrišķība un raksturs.
Būsim reāli – ikkatrs pēc garas darbadienas var aiziet mājās pie Lienes, kura sagaidīs ar maigu apskāvienu, gardām vakariņām un sarunām par jūtām, tomēr jābūt pamatīgi sūram vecim, lai dotos mājās, zinot, ka tur sagaidīs lateksā tērpies Viktors. Ir pienācis laiks pārstāt gejus noniecināt par “mīkstajiem” – patiesībā viņi ir absolūts vīrišķības, gribasspēka un sūruma etalons. Padomājiet par to.