Pēc pēdējiem statistikas datiem, 2018. gadā piedzima mazāk par 20 000 bērnu. Jau gandrīz 30 gadus ilgstošā demogrāfiskā situācija - mirstības pārakums pār dzimstību, kas mērāms tūkstošos, rada reālus draudus turpmākai nācijas pastāvēšanai.
Visi ir dzirdējuši par evolūcijas teoriju. Īsumā - izdzīvo un atstāj pēcnācējus tie organismi, kas ir veiksmīgi adaptējušies. Tā kā šīs adaptācijas nodrošina gēni, tad varētu teikt, ka gēni ir tie, kas savā starpā konkurē par izdzīvošanu. Tomēr evolūcija ir lēns process, salīdzonot to ar mūsdienu mainīgo pasauli.
Bet, kas par savu eksistenci un iespēju vairoties cīnās šodien? Idejas. Veiksmīgākās no tām tiek nodotas no personas uz personu, no datu nesēja uz datu nesēju, bet neveiksmīgās iet bojā, tās tiek aizmirstas vai pat izsmietas.
Skaidrs, ka rietumu sabiedrībā nepastāv dabiski šķēršļi izdzīvošanai. Mēs varam lepoties ar daudzu dabas spēku uzveikšanu, izmantojot higiēnas atziņas un plašu medikamentu sortimentu. Tomēr mēs turpinām izmirt. Šoreiz tā ir brīva izvēle. To ietekmē idejas. Mūsdienu rietumu cilvēks par galveno uzskata naudu, patēriņu, baudu un bezrūpību. Retais to atzīs, bet, pat noliedzot savu egoismu, rīkosies tā, lai tiektos uz šīm (pseido)vērtībām.
Mani nebeidz pārsteigt mūsdienu cilvēka tuvredzība un neapdomība. Nereti par viennozīmīgi labu uzskatām feminismu, kaut arī tas nereti tiek izmantots, lai ierobežotu vīriešu tiesības. Piemēram, vai nešķiet absurda doma, ka vienas profesijas abu dzimumu speciālistiem jāsaņem vienāds atalgojums, ja vidēji sievietēm ir mazāka darba pieredze? Sieviete nevar veltīt visus savus aktīvās dzīves gadus tikai darbam. Nereti medijos dzirdamas slavas dziesmas sievietēm, kas veic vīrieša darbus - armijā, politikā - pat nepadomājot par šo profesiju pielāgotību daiļajam dzimumam. Politika ir cīņa, bet sievietes savstarpējās attiecības veido uz koorperācijas pamata, iepretim vīriešu dabiskajai tieksmei cīnīties un uzvarēt.
Sieviešu iesaiste darba tirgū dažas desmitgades deva būtisku IKP kāpumu, tomēr mūsdienās ir redzama medaļas otra puse. Daudzās Eiropas valstīs, ieskaitot mūsu zemi, strauji pieaug senioru īpatsvars sabiedrībā. Tas palielina nodokļu slogu reproduktīvajā vecumā esošajiem, apgrūtinot jaunu ģimeņu veidošanu un stipri ierobežojot tās izmēru. Sabiedrība turpina novecot un rietumu cilvēki, neatstājot pietiekošu skaitu pēcnācēju, lēnām izmirst, līdzi paņemot progresīvākos kultūras, filozifijas, zinātnes, bet svarīgākais cilvēcisko vērtību ideālus.
Daba tukšumu nemīl. Vietā nāks citas sabiedrības, citas kultūras, kas tur cieņā ģimenes vērtības. Tās cita starpā nosaka skaidri nodalītas dzimumu lomas. Uzsveru, ka lomas, nevis to, ka viens dzimumus ir labāks par otru. Ir nepieciešama gan sievietes gādība, rūpes un dzemdību mokas, gan vīrieša spēja nodrošināt un aizsargāt ģimeni un valsti.
