Kad tu iedomājies kaķi, ballīšu dzīvnieka attēls diez vai būs pirmais, kas ienāks prātā. Prētēji suņiem, kuri dievina būt daļa no ģimenes un seko sava saimnieka - bara vadoņa norādījumiem, kaķis vairāk atbilst individuālistam un patstāvīgai būtnei. Dažādi pētījumi par dzīvnieku uzvedību arī norāda kaķu dzimtu kā vientuļās slepkavas, kas knapi pacieš citu kaķu atrašanos viņa teritorijā. Pateicoties jaunākajiem pētījumiem, šie un vairāki citi stereotipi ir lauzti. Marija Grācija Kalore (veterinārā ķirurģe un eksperte dzīvnieku uzvedībā) skaidro:
Tāpat kā suņi, arī kaķi ir pielāgojušies dzīvei pie cilvēka ilgā domestizācijas procesā. Jaunākie pētījumi par kaķu uzvedību, kuros tika izpētīti mājas kaķi un ielu kaķu kolonijas pilsētās, ir norādījuši nepieciešamas izmaiņas mūsu sapratnē par kaķiem: Kaķis nav sociāls dzīvnieks, bet gan attiecību dzīvnieks. Tas ir tāpēc, ka kaķis izveido emocionālas attiecības gan ar savas sugas pārstāvjiem, gan ar citām sugām, tajā skaitā cilvēkiem. Tāpat kaķi necieš no vientulības, tāpēc, ja mājas kaķa mājas vide būs piepildīta ar stimulējošām lietām, gluži kā dabā, kaķis jutīsies lieliski arī telpās. Šo iemeslu dēļ kaķiem nav vajadzīgs cilvēks, lai izdzīvotu (ar retiem atsevišķu šķirņu, piemēram, Persiešu vai Sfinksu izņēmumiem). Dzīve ar cilvēku kaķim ir pilnībā praktiska "noruna", līdz tam brīdim, kamēr dzīvnieku apmierina dzīves vides apstākļi.
Kā tad kaķis izvēlās saimnieku?
Kaķis var izdzīvot teritorijās kopā ar citiem kaķiem tikai tad, ja ir pietiekami daudz resursu, piemēram, ēdiena, teritorija, kur pabūt vienam, un vietas, kur nokārtoties. Tajā pašā laikā vairāku gadsimtu garumā ēdiens ir vilinājis kaķi pie cilvēka, kamēr cilvēks ir izmantojis kaķus, lai tiktu vaļā no pelēm un čūskām. Neskaitot šo abpusējo sadarbību, kaķis arī tuvosies personai, lai izveidotu draudzību, kas bāzēta uz vienlīdzīgu apmaiņu.
Neatkarīgi no tā vai kaķis par savu "kompanjonu" izvēlās cilvēku vai citu kaķi, šis "kompanjons" tiek izvēlēts pēc vienādiem kritērijiem - uzvedības, attieksmes un smaržas. Piemēram, augsts basa tembrs, kliedzieni un straujas kustības kaķa virzienā var tikt interpetētas kā draudi. Toties mierīgs balss tembrs, relaksētas kustības un puspievērtas acis radīs pretēju efektu, iegūstot dzīvnieka uzticību un draudzību.
Kaķi arī var just cilvēka garastāvokli pēc redzes un ožas. Ja mēs padarīsim viņus nervozus, viņi var mēģināt bēgt. Ja kaķis piespiedu kārtā nonāks tam neērtā situācijā, viņš var izrādīt agresiju, šņācot uz mums. Ja mēs būsim bēdīgi, kaķis tāpat kā labs draugs, ļoti iespējams pienāks, piedāvās samīļot vai mēģinās novērst uzmanību no bēdām, taisot smieklīgus trikus. Ģimenē, kur katrs uzvedās citādāk, kaķis pret katru izturēsies atbilstoši tā uzvedībai. Turpinot, ja ģimenē tiek ievests jauns dzīvnieks, ja kaķis, tā dēļ nejutīsies ērti, vai jutīs, ka jaunā iemītnieka dēļ vairs nav uzmanības centrā, kaķis var izlemt doties prom un meklēt jaunas mājas.
Tāpat kā cilvēku draudzībā, arī draudzībā starp kaķiem un cilvēkiem viss bāzējās uz pieņēmumiem. Ja kaut kas nav tā kā vajag, saites var vājināties un lūzt. Lai izvairītos no šādām situācijām, mums vajadzētu pamest uzskatu par cilvēka-mājdzīvnieka attiecībām, kurās dzīvnieks ir otršķirīgs un pieņemt variantu, ka mājdzīvnieks ir draugs un līdzvērtīgs.
