Un kas ir trakākais, ko TU esi darījis?
Un kas ir trakākais, ko TU esi darījis?
1. Studiju gados gāju ķert zivis. Ne tāpēc, ka tas būtu hobijs, bet tāpēc, ka tā bija vienīgā iespēja paēst.
2. Kad nebija naudas ēdienam, medījām baložus un cepām tos.
3. Dzīvoju mašīnā un nopirku 10$ vērto Planet Fitness abonementu tikai tāpēc, lai varētu nomazgāties dušā.
4. Kad strādāju par viesmīli, paņēmu līdzi uz mājām klientu pārtikas pārpalikumus.
5. Apēdu 1$ vērtu aukstu zupu no bundžas WallMart autostāvvietā pilnīgā tumsā un aukstumā. Bez naudas un pilnīgi viens. Tie bija sliktākie Ziemassvētki manā mūžā.
6. Pie miskastēm atradu apavus savā izmērā. Atnesu mājās, izžāvēju, sakopu un nēsāju vēl 2 gadus. Tolaik maniem vienīgajiem apaviem jau bija izdiluši caurumi, tāpēc negrasījos labu mantu laist vējā.
7. Vietējā veikaliņā pirku tamponus, bet man kartē nepietika naudas. Kasiere pasmaidīja un teica, lai ņemu tapat. Super apkaunojoši, bet nezinu, ko citādi darītu.
8. Ar bērniem organizējām ‘’Izdzīvošanas skoliņu’’. Iededzām sveces, gatavojām ēst uz ugunskura, naktī atvērām logus un gājām ledusaukstās dušās 3 dienu garumā. Tas viss tikai tāpēc, ka mana tā brīža sieva mīlēja pārtērēt naudu, un mēs nevarējām samaksāt rēķinus. Bet bērni bija sajūsmā.
9. Mums ar mammu (vientuļā māte 3 bērniem) bija īpašās draudzības naktis, kad visi četri sapulcējāmies dzīvojamajā istabā ar segām un spilveniem, skatījāmies TV līdz pat pusnaktij (parasti mamma dzina mūs gulēt jau 20:00) un kopā gulējām. Tas bija tik jautri! Tikai vairākus gadus vēlāk es sapratu, ka mammai nepietika naudas, lai apsildītu visas istabas, tāpēc viņa mūs visus sapulcināja vienā telpā, lai spētu uzsildīt vismaz to vienu.
10. Izrakņāju dīvānu, lai sakasītu 1$ burgeram.
11. Dzīvoju netālu no 24/7 Maķīša. Katru rītu izložņāju iebraucamās kases, lai savāktu sīknaudu, kura nokritusi šoferīšiem. Rekords bija 3 dolāri.
12. Kad man bija 8 vai 9 gadi, ļoti gribēju beibleidu. Vecāki nedeva naudu, tāpēc sāku pa ceļam no skolas savākt plastmasas un alus pudeles, kuras pēc tam nodevu un dabūju naudu. Pēc 2 mēnešiem tētis tik ļoti ar mani lepojās, ka iedeva trūkstošo summu.
13. Ēdienu un dzērienu automātu apakšas ir labākās vietas, kur meklēt sīknaudu. Bruņojies ar pakaramo vai garu lineālu un BOOM – sīcene.
14. Reiz es samaksāju 0,47$ par benzīnu, jo tas bija viss, kas man bija.
15. Papīra šķīvīšus mazgāju un lietoju atkārtoti.
16. Atkārtoti lietoju pastmarku.
17. No baznīcas nozagu tualetes papīra rulli.
18. Ceļmalā atradu kapučjaku. Nēsāju joprojām.
19. Aizgāju uz randiņu tikai tāpēc, ka 3 dienas nebiju ēdusi. Mēģināju izvelēties lētākos ēdienus un būt superīgs randiņa biedrs. Ir pagājuši 10 gadi, bet joprojām kaunos.
20. Mājās bija tikai auzas, sāls un pipari. Sajaucu visu kopā, sadalīju pa devām un ieliku ledusskapī. Pārtiku no tā 10 dienas. Garšoja briesmīgi.
21. Pašā lētākajā veikalā nopirku roltonus un ēdu tos divreiz dienā (jo trīsreiz nevarēju atļauties) 2 mēnešu garumā. Gulēju uz zemes, jo nevarēju atļauties matraci.
22. Pārtiku no maizes ar majonēzi veselu nedēļu, jo nekā vairāk man nebija.
23. Uztaisīju tēju. Izdzēru tēju. Apēdu tējas maisiņu. Piezīme: vispirms no tā jāizņem skavas.
24. Krekeri ar kečupu – Getto pica.
25. Šobrīd ēdu sausu roltonu, uzmanīgi berot virsū garšvielas. Elektrība un ūdens ir atslēgti.
26. Atgriezu veikalā 50 centus vērtu lineālu.
Bernībā lasīju tukšās pudeles un nodevu, tajā laikā tā bija liela nauda, bet saprātīgā vecumā, kad bija jāuztur ģimene, kad par pasniedēju (augstskolā) maksāja smieklīgi mazu naudu, man bija izdevība no humānās palīdzības savākt (nozagt, piesavinaties, lai katrs saprot, kā grib) divas kastes ar spageti makoroniem (katrā kastā 20 kg!!!!, kopā četrdesmit kilogrami), ēdu divus gadus, ģimeni baroju. Tagad, kad piemin spageti, bušu pieklājīgs un neizteikšu savas izjūtas. Ar laiku tas viss aizmirstas. Ja mūsu vecāki sūdzas, cik grūti bija kara laika, nebija sāls, sērkociņu u.t.t. tas ir normāli, bet neviens nekad nerunā cik grūti bija izdzīvot 90.-to gadu sākumā, kad ļoti daudzi pazaudēja darbu, iekrājumi pazuda, bet izdzīvot vajadzēja, ģimeni uzturēt u.t.t. Par to vispār varētu uzrakstīt veselu rakstu sēriju, bet nezinu, kapēc par to neviens nerunā.
Kad vēl mācījos vidusskolā, tas bija 90-to gadu sākums, mēs pāris gadus dzīvojām reāli tikai uz kartupeļiem (ko paši izaudzējām). Parasti vārītiem. Ja gadījās eļla vai tauki, tad bija cepti kartupeļi un tas bija reāli forši. Bet kad gadījās vēl dabūt tomātu mērci - tā bija reāli karaliska maltīte. Nopietni. Vidusskolas beigās es biju izdēdējis kā drēbju pakaramais. Bet mēs izdzīvojām. Sākās studiju gadi. Man palaimējās iestāties augstskolā. Nedēļā nācās izdzīvot ar 5 Ls, un tas ir kopā ar aizbraukšanu uz Rīgu un atpakaļ (apm. 120 km ar vilcienu). Atceros, ka reizēm (kad beidzās mammas līdzi dotie kartupeļi), es no saviem istabas biedriem kojās reizēm mēdzu nočiept ledusskapī pa kādai tējkarotei krējuma, tomātu mērces, gabaliņa siera vai maizes riciņas. Jutos reāli pazemots, bet ēst gribējās un darbā vēl neviens neņēma. Tas bija tikai pirmajā gadā. Kad sāku pats strādāt, tad jau kļuva vieglāk. Šis ir atmiņu veltījums visiem izlepušajiem jauniešiem šodien, ar I-phone rokās!!!
mūsdienu sīkie nevar pat iedomāties ka 90ajos rosols bij svētku ēdiens !! jopt un tas pats bij jāēd piekožot maizi !! vot tie tik bij laiki
Zīmīgi, ka šādās grūtībās parasti izveidojas vislabākie cilvēki, kas dzīvē apzinās lietu vērtību.
Divu mēnešu garumā sukāju iekšā baltmaizi ar ievārījumu no pagraba, jo tolaik izdzīvot ar 20 latiem uz diviem mēnešiem bija kā bija un tas nebija laiks, kad latiem vēl bija vērtība.
Padomju laikos bērniem tukšās pudesles bia vērtība - viena pudele saldējusm Pols.. Ja trāpijās balzāma pudele - māla, tad pad veseli 4 poli
@Aptauja: Kas ir trakākais, ko tu izdarītu naudas dēļ?
Cits variants: viss atkarīgs no naudas daudzuma.
@Aptauja: Kas ir trakākais, ko tu izdarītu naudas dēļ?
Cits variants: Gan jau kautko izdomātu,bet šitie varianti arī derēs