Veidi, kā kādreiz sievietes testēja grūtniecību16

Urīnu injicēja dzīvām vardēm

Līdz pat 1960. gadiem pats populārākais veids, kā noteikt grūtniecību, bija urīna injicēšana dzīvā āfrikāņu vērša vardē. Urīnu injicēja tieši vardē, un ja urīnā bijuši grūtnieces hormoni, tad vardei 24 stundu laikā vjadzētu izdēt olas. Tāpēc, ka šī metode bija ļoti ātra un uzticama, to drīz vien sāka izmantot Eiropā un Ziemeļamerikā, līdz apritē neienāca citas lētākas ķīmiskās metodes.

Tika analizētas žurku olnīcas

Pirms varžu testa vispopulārākais grūtniecības noteikšanas veids bija vācu zinātnieku radīts. Zinātnieki atklāja, ka hormoni, kas sastopami grūtnieces urīnā, ietekmē žurku fizioloģiju. Arī šajā metodē urīnu injicēja dzīvā žurkā un pēc dažām dienām to nogalināja, pēc tam secēja, lai izpētītu žurkas olnīcas. Ja žurkas dzimumorgānos bija novērojami lieli izaugumi, tas nozīmēja, ka sieviete ir stāvoklī.

Sieviešu urīns tika rūpīgi pētīts un analizēts pēc tā krāsas, tekstūras, biezuma u.t.t.

Līdzīgi urīna zīlniekiem, kuri mēģināja izzīlēt sievietes grūtniecību pēc urīna, uroskopisti rūpīgi pētīja sievietes urīnu. Šie profesionāļi pētīja urīna īpašības, lai noteiktu, vai sieviete ir bērna gaidībās. Ņemot vērā to, ka šiem uroskopistiem tolaik nebija pietiekamas medicīniskas zināšanas, viņu metodes nebija precīzas un uzticamas.

Urīnā pilināja eļļu

Eļļas un urīna tests bija lieliska iespēja tām sievietēm, kurām nebija daudz naudas vai laika citām metodēm. Šajā metodē sieviete traukā ar savu urīnu iepilināja divas eļļas lāses. Ja abas lāses saplūda kopā, tad sieviete bija stāvoklī, bet, ja pilieni palika atsevišķi, tad nebija jāuztraucas par grūtniecību.

Kviešus un miežus aplēja ar urīnu

Viena no pašām vecakajām grūtniecības noteikšanas metodēm ir seno ēģiptiešu kviešu un miežu tests. Tajā sieviete kviešu un miežu graudus pārlēja ar savu urīnu un atstāja uz vairākām dienām, gaidot, kad sēklas izdīgs. Ja izdīga kvieši, tas nozīmēja, ka gaidāma meita, savukārt mieži, ja gaidāms zēns. Šo metodi izmantoja, lai noteiktu bērna dzimumu, bet šī metode būtu bijusi līdz pat 70% precīza, ja tā tiktu izmantota tieši grūtniecības noteikšnā, jo dzimumu tā nekādi tomēr nevarēja noteikt.

Urīns tika sajaukts ar vīnu

16. gadsimtā aktuāla grūtniecības noteikšanas metode bija urīna sajaukšana ar vīnu. Šim nolūkam īpaši izgatavotā traukā urīns tika sajaukts ar alkoholisko dzērienu, šo maisījumu pēc tam izpētīja. Nozīmīgi ir tas, ka šī metode, iespējams, bija pat ļoti precīza. Īpašas olbaltumvielas reaģē ar vīnā sastopamajām vielām, tādēļ ir ticams, ka šādi varēja noteikt vai sieviete ir bērna gaidībās.

Sievietēm centās izraisīt vemšanu

Iespējams, balstoties uz to, ka grūtnieces bieži vien piedzīvoja rīta nelabumu, tika radīti vairāki testi, kas balstīti uz vemšanas izraisīšanu. Viens no veidiem bija lentes iemērkšana sievietes urīnā, pēctam lenti sadedzināja sievietei pie paša deguna. Ja viņa no smakas izvēmās, tātad bija stāvoklī. Vēl viens veids no Senās Ēģiptes- sievietei lika izdzert miksli dažādu brūvējumu un novārījumu, ja viņai kļuva nelabi, tas nozīmēja, ka viņa ir gaidībās.

Zīlnieki mēģināja paredzēt grūtniecību

Pirms grūtniecības noteikšanā virsroku ņēma medicīniskas metodes, bieži vien sievietes devās pie īpašiem urīna zīlniekiem. Šie zīlnieki izmantoja savas īpašās spējas, lai paredzētu sievietes nākotni un likteni. Līdzīgi kā zīlēšanā no plaukstas vai līdzīgā gaišredzībā, šie zīlnieki novēroja burbuļus un formas, kas redzami urīnā un pēc tā mēģināja pateikt, vai sieviete ir gaidībās.

Sērs tika pievienots urīnam, lai novērotu vai tajā izaug tārpi

10. gadsimta persiešu filozofs Avicenna bija izstrādājis ļoti īpatnēju metodi, pēc kuras noteica sievietes grūtniecību. Šajā metodē sievietes urīns tika izliets uz kādas virsmas un tam tika uzbērts sērs. Ja tajā sāka veidoties tārpi, tas nozīmēja, ka sieviete gaida bērnu.

Paldies, ka izlasīji šo rakstu, vairāk rakstu manā profilā!