Nesen vēl rādījām un apspriedām, kas bija katram somā.
http://spoki.tvnet.lv/spoki/Bet-kas-ir-mana-soma/862700
Par redzēto tad bijām visi jautrā omā.
Man somā toreiz bija svaiga cūkas gaļa,
bet teicu toreiz - kāda citiem par to daļa.
To gaļu toreiz ātri apstrādāju,
un svētkiu cienastu sev sagādāju.
Es tāpēc šodien par to spokos stāstu,
jo nav kur likt tās dienas lielo bilžu klāstu.
Nu parādīšu mazu stāstiņu par gaļu,
par kuru apnicīgi savos pantos maļu.
Kad cūkas stilbs jau krietni kveldināts, ar burkāniem tiek kopā nedaudz cepināts.
Jau ūdens pārsedz pannas saturu, vēl dažas garšas vielas pielieku.
Līdz paliek mīksta, lēni vārās gaļa, tostarp man spokos patērzēt ir vaļa.
Nu izvārītā gaļa jau tur bļodā salst, man izsalkumā nu jau mute kalst.
Es ēdu zupiņu no izvārītās gaļas, kur zaļie zirnīši un brokoļi pa vidu maļas.
Te visa gaļa atkaulota un bļodiņās ir sakārtota.
Caur sietu izkāsts dzidrais buljons gaļai pāri,
Drīz remdēs katra mīļa cilvēciņa baudītkāri.
Jau aukstā gaļiņa ar tomātiņiem satikās,
Un mārrutki ar krējumu tiem pāri draiskojās.
Nu kā tā var - paēdu, paskatījos rakstu - gribas vēl! Tas ir poētiski kulinārs talants 
+
Programmētājs var vairākas nedēļas pārtikt no tā, kas sakrājies klaviatūrā.
