Visi esam lasījuši stāstu par sniegbaltīti, kurai bija ļauna pamāte, kura vēlējās meiteni nogalināt.
Kas notika patiesajā dzīvē?
Visi esam lasījuši stāstu par sniegbaltīti, kurai bija ļauna pamāte, kura vēlējās meiteni nogalināt.
Kas notika patiesajā dzīvē?
Īsto varoni sauca Margarēta, kura bijusi vācu grāfiene no Bādvidungenes. Viņai esot bijusi ļauna pamāte, kura gan, netīkoja pēc pameitas nāves, taču arī nekādu dižo mīlestību nav jutusi.
Mārgareta bija iemīlējusies Spānijas karalī Filipā II, un tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ viņa tika noindēta. Pasakās viņu vēlējās noindēt, jo Sniegbaltīte bija skaistāka par pamāti.
Augstākās parindas uzskatīja, ka šai saiknei var būt nelabojamas politiskās sekas, tādēļ viņu noindēja nevis pamāte, bet spāņu policija.
Rūķīši, kas pasakā izglāba Sniegbaltīti bijuši bērni, kas 12 stundas dienā strādājuši Margarētas brāļa vara raktuvēs. Patiesībā viņi Margarētu neizglāba, jo tie smagajā darbā esot bijuši pusbadā, agri nosirmojuši, kļuvuši invalīdi, tikai retais izdzīvoja līdz 20 gadu vecumam.
Saindētais ābols pasakā ir radies no tā, ka Bādvildungenē, kur grāfiene esot dzīvojusi mita cilvēks, kurš zinājis, kā abolus pataisīt ne gluži indīgus, bet rūgtus, lai apkārtnes bērni nedomātu viņa ābolus zagt.
Gadu gaitā visas šīs patiesības tika pārstāstītas, līdz pārtapušas literārā sižētā un, iespējams, brāļi Grimmi patieso gaitu nav pat zinājuši.